Līdz šim uzņemot pirmklasniekus, priekšroku deva tiem bērniem, kas deklarēti konkrētajā mikrorajonā un kuriem attiecīgajā skolā mācās brāļi vai māsas. Arī turpmāk šie kritēriji saglabāsies, taču jau no šī gada septembra prioritāte būs bāreņiem un pedagogu bērniem. Nākamgad klāt būs prasība arī par bērna deklarācijas vietu.
"Nākamā gadā vēl papildinoša prasība būs uz to, lai bērni būtu deklarēti kopā ar vecāku vienā adresē un prioritārā secībā iezīmēsies tie bērni, kuri ir vismaz gadu deklarēti kopā ar vecāku vienā adresē," saka Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Galvenais mērķis šādām izmaiņām – piesaistīt Rīgas skolām jaunus skolotājus. "Ļoti daudzi pedagogi ir griezušies pie mums pašvaldībā – ja būtu iespēja nodrošināt bērnam vietu skolā, tad viņi varētu šai skolā arī strādāt, tāpēc mēs prioritāti skolu pedagogu bērni esam noteikuši kā būtisku."
1. septembris būs arī brīdis, kad visās Latvijas mazākumtautību skolās pirmklasnieki sāks mācībām latviešu valodā. Tieši šis aspekts, lemjot par uzņemšanas nosacījumu maiņu, Rīgas domnieki vidū raisīja lielākās diskusijas.
Latvijas Krievu savienība joprojām uzskata, ka pieņemtie likumi ir diskriminējoši, tādēļ tie apstrīdēti gan Satversmes, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesās. "Mēs esam pārliecināti, ka Latvija agri vai vēlu tiks nostādīt savā vietā un atgriezta civilizēto valstu saimē," saka Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs.
Savukārt citu partiju deputāti, tostarp, arī "saskaņieši", aicināja Krievu savienību nenodarboties ar provokācijām.
"Ja es te dzirdētu kaut vienu vārdu par milzīgo vakanču skaitu, par "Skola 2030″, par to, ka trūkst mācību līdzekļu, tad es saprastu, bet, piedodiet, kas tas – beidziet kurināt sabiedrību gan vieni, gan otri, nav īstais laiks tagad," domā Rīgas domes deputāte Anna Vladova (S).
"Pirmkārt, Latvijā dzimušie bērni visi ir latvieši, otrkārt, Latvijā ir viena valsts valoda, tā ir latviešu valoda, tāpēc, konstruktīvā opozīcija, beidziet nodarboties ar provokācijām, priekšvēlēšanu kampaņa sāksies tikai nākamgad," saka Rīgas domes deputāts Andris Morozovs (S).
"Es aicinu mūs visus iztaisnot stāju, apzināties savas saknes un atcerēties, ka dzīvojam Latvijā, dzīvojam 21. gadsimtā un Latvijā valsts valoda joprojām ir latviešu valoda," pauž Rīgas domes deputāts Edvards Ratnieks (NA).
Deputāts Buzajevs bija arī iesniedzis priekšlikumu uzņemšanas anketās ļaut vecākiem norādīt, vai viņu bērns skolā gribētu iet svešvalodas un kultūrvēstures pulciņos un kādā valodā gribētu tos apgūt, taču tas tika noraidīts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
