Rīgas vicemēre Ozola iztur uzticības balsojumu domē
Rīgas domē sākusies iesildīšanās pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Opozīcijas partijas trešdien rosināja atlaist vicemēri Lindu Ozolu, pārmetot, ka viņas funkcijas ir tādas pašas kā drošības komitejas vadītājam un rīdziniekiem tas ik gadu izmaksā 130 000 eiro. Balsojumu politiķe izturēja, lai gan ne visi koalīcijas deputāti atbalstīja viņas palikšanu amatā.
Savai aizstāvības pozīcijai Rīgas vicemēre Linda Ozola gatavojās nopietni – vēl pirms domes sēdes vestibilā vesela izstāde ar viņas laikā sāktajiem projektiem, līdzi atbalstam – pat Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs. Desmit minūšu garumā žurnālistiem izklāsta kā četru gadu laikā uzlabota pašvaldības policijā strādājošo ikdiena, cik paveikts, lai pilsēta beidzot sāktu domāt par civilo aizsardzību.
"Pārmetums arī no tiem, kas ir iesniedzēji un lūguši izskatīt manu demisiju ir par izmaksām – jā, katrs darbs kaut ko maksā, to maksā gan vadības, gan atbalsta komandas darbs," sacīja Ozola.
Viņas amats pašvaldībai gadā izmaksā 130 000 eiro, un, "Progresīvo" ieskatā, tā ir izšķērdība, jo teju identiski darba pienākumi ir arī drošības komitejas vadītājam Mārim Mičerevskim, kurš konkurentu aktivitātes sauc par politisku teātri.
"Pašu "Progresīvo" mēra Staķa laikā bija trīs vicemēri, kuru funkcijas varēja dublēties ar veselām trīs komitejām," norāda Mičerevskis.
Ja "progresīvie" domes sēdē vēl mēģināja savas aktivitātes pamatot ar praktiskiem apsvērumiem, pārējie opozicionāri nemaz neslēpa, ka notiekošais ir politiska vingrošana, kas nav saistīta ar vicemēres paveikto.
"Nu, kāds ir opozīcijas deputāta darbs? Protams, gāzt pozīcijas vicemērus. Pagājušajā sasaukumā bija gāzti trīs vicemēri. Trīs. Mums vēl ir daudz darāmā priekšā," ironizēja deputāts Andrejs Kameņeckis (S).
Lai gan pretenzijas pret Ozolas darbu pēc būtības no tribīnes neizskanēja, viņas amata funkcijas tiešām daļēji dublējas ar komitejas vadītāju. To apliecina kaut vai tas, ka divus gadus viņa viena pati pildīja abu amatu pienākumus un tos sadalīja tikai tad, kad izveidojās jauna koalīcija.
"Tīri praktiski – jūs uzskatāt, ka ir vajadzīgi divi šādi paralēli amati, vai tas ir tikai politiskas vienošanās rezultāts? Tāpat kā savā laikā trīs vicemēri bija politiska vienošanās, kur nepiedalījāmies, tāpat arī šeit, protams," pauž Rīgas domes "Gods kalpot Rīgai" frakcijas vadītājs Juris Radzēvičs.
Zināma neapmierinātība gaidāmo vēlēšanu kontekstā aizkulisēs gan varētu mutuļot arī koalīcijas partneru vidū.
"Ir izskanējis, ka Ozolas kundze startēs pašvaldību vēlēšanās jau no "Jaunās Vienotības" saraksta, sanāk Ķirsim ir mēra, vicemēra amats, vai nejūtaties nedaudz apdalīti? Nu redziet, jā, šī koalīcija var sākt brukt, un šādi balsojumi to jau iezīmē, ka ir kaut kāda neapmierinātība, jo ne jau visi nobalsoja pret no koalīcijas. Bet, manuprāt, pareizāk būtu, ka šī koalīcija mierīgi nostrādā atlikušos mēnešus," norāda Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis.
Ozola uzticības balsojumu izturēja ar sešu balsu pārsvaru, tomēr valdošo partiju balsojums nebija monolīts – pieci koalīcijas deputāti no "Gods kalpot Rīgai" un Nacionālās apvienības, balsojumā nepiedalījās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
