Rimšēvičam tiesa piespriež sešus gadus cietumā
Pirmā tiesas instance paziņojusi spriedumu vienā no pēdējo gadu skaļākajām tiesas prāvām. Trešdien, 20. decembrī, bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un abiem piesprieda reālu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Tiesāšanās gan ar šo spriedumu nebeigsies, jo abi notiesātie spriedumu pārsūdzēšot, vēsta TV3 Ziņas.
No apsūdzētajiem uz tiesu klātienē šodien ieradās vien Ilmārs Rimšēvičs, kamēr otrs apsūdzētais – uzņēmējs Māris Martinsons spriedumu noklausījās attālināti. Rimšēvičam, kurš visu laiku palika stāvot tiesas zāles vidū, bija jūtami satraucies, klausoties tiesneses teiktajā. Lai gan iepriekš viņš visas apsūdzības noraidījis – šodien tiesa lēma viņam piespriest reālu cietumsodu.
Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
"Saskaitot piemērotos sodus, sodu Ilmāram Rimšēvičam noteikt uz sešiem gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu valsts vai pašvaldības uzņēmumos uz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību uz vienu gadu un vienu mēnesi, un ar mantas konfiskāciju."
Tiesa lēma Rimšēvičam konfiscēt nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā Jūrkalnē, pašā jūras krastā. Ne mazāk bargs sods arī otram apsūdzētajam – uzņēmējam Mārim Martinsonam, kurš spriedumu noklausījās attālināti, aizvērtām acīm.
Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Māris Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā.
"Un galīgo sodu Mārim Martinsonam noteikt brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, ar mantas konfiskāciju, konfiscējot naudas līdzekļus 158 750 eiro, 2000 ASV dolāri un 15390 eiro," pauda prokurore Viorika Jirgena.
Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas, Ilmārs Rimšēvičs, tiesas zāli pameta un komentēt spriedumu nebija gatavs.
Iepriekš Rimšēvičs un arī otrs lietā apsūdzētais – uzņēmējs Martinsons – norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.
Par spriedumu klusēja arī Rimšēviča advokāti, taču zināms, ka tie tiesas lēmumu pārsūdzēs. Arī Māra Martinsona aizstāvji pauda, tie tiesas lēmumam nepiekrīt un lūgs lietu izskatīt atkārtoti.
"Klaji nepamatos spriedums, kas jau šobrīd, neredzot pilno spriedumu, skaidrs, ka tiks pārsūdzēts. Piecus gadus mēs šajā tiesā pavadījām, piecus gadus jebkurš varēja sekot līdzi šim procesam un jebkurš varēja pārliecināties, ka šis process ir absolūti nepamatots."
Savukārt lietas virzītāji – prokurori pauda, ka kopumā bija apmierināta ar līdzšinējo tiesas procesa norisi un arī rezultāts ir tāds, kādu tie bija cerējuši.
Tiesas sēde
Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018. gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.
Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar LB toreizējo amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Prokurori prasījuši Rimšēvičam un Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.
Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.
Iepriekš Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte nav piemērojama lietās, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus.
Šis EST lēmums pavēra iespējas atsākt skatīt Rimšēviča lietu, kas tiesā Latvijā tika apturēta 2019. gada decembrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
