Rinkēvičs pateicas Slovēnijai par ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā
Latvija un Slovēnija vienlaikus iestājās gan Eiropas Savienībā, gan kopā pievienojās NATO. Un abas valstis kļuvušas par tuvām sabiedrotajām.
Kopš Latvijā izvietota Kanādas vadītā NATO kaujas grupa, tajā pārstāvēta arī Slovēnija. Par šādu praktisku ieguldījumu mūsu drošībā Slovēnijas prezidentei Natašai Pircai Musarai pateicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Mēs tiešām ļoti augstu novērtējam Slovēnijas atbalstu gan NATO diskusijās par drošības stiprināšanu austrumu flangā, gan arī praktisku līdzdalību, nosūtot karavīrus dalībai Kanādas vadītajos NATO spēkos," pateicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Drošība ir viens no galvenajiem tematiem, kas apspriests Rīgas pilī. Abi prezidenti ir gandarīti par Eiropas Savienības līderu lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Bet bažas rada Ungārija, kas bloķējusi vienošanos par Eiropas Savienības turpmāko finansiālo palīdzību Ukrainai.
"Vienmēr būs kāda valsts, kura ir mazliet citādākās domās nekā pārējās dalībvalstis, taču beigu beigās Eiropas Savienība ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās dalībvalstis. Tāpēc, jo mēs būsim solidārāki un vienotāki, jo spēcīgāka būs Eiropas Savienība," teica Slovēnijas prezidente Nataša Pirca Musara.
Rinkēvičs pauda nožēlu par Ungārijas prezidenta Viktora Orbāna rīcību un vērsa uzmanību, ka arvien radikālāk sāk atšķirties viedokļi starp Ungāriju un pārējām 26 Eiropas Savienības valstīm par atbalstu Ukrainai.
"Tas, protams, jāvērtē ne pārāk pozitīvi. Mēs neapšaubāmi turpināsim strādāt ar ungāru pusi un klāstīt savus argumentus. Bet mūsu izpratnē tas ir Eiropas Savienības, Eiropas kā kontinenta viens no visbūtiskākajiem, es pat teiktu, nākotnes jautājumiem, kā apturēt Krievijas agresiju, kā atbalstīt Ukrainu, kā palīdzēt Ukrainai cīnīties pret. Un šajā gadījumā, mūsuprāt, esam vēstures pareizajā pusē."
Rinkēvičs nešaubās, ka Eiropas līderi atradīs veidu, kā Ukrainu neatstāt bez turpmāka finansējuma. Abi prezidenti arī pozitīvi noskaņoti par iespējām stiprināt Latvijas un Slovēnijas politisko un ekonomisko sadarbību.
Stimuls tirdzniecības un tūrisma pieaugumam varētu būt tiešais avioreiss, kas nākamgad plānots starp Rīgu un Ļubļanu. Bet šodien, klātesot abiem prezidentiem, Rīgā atklāta Slovēnijas vēstniecība, kas savulaik jau darbojās, bet tika slēgta 2012. gadā. Pēc tam savu vēstniecību Ļubļanā aizvēra Latvija. Kā norāda Ārlietu ministrijā, tuvākajā laikā tās darbību nav plānots atjaunot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
