10‑15 tūkstoši maznodrošināto no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas.
Kamēr politiķi noraida piedāvājumu apturēt savu algu pieaugumu un politisko partiju finansējumu nesamazina, bet iesaldē vien uz gadu, visi vienbalsīgi norāda, ka palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem valsts makā naudas nav.
Pat ar mainītiem kritērijiem nav skaidrības, kur ņemt naudu, lai projektu realizētu, kā noteikts, līdz 2029. gadam.
10-15 tūkstoši. Aptuveni tik daudz iedzīvotāju ar maznodrošināta statusu no nākamā gada vairs nevarēs saņemt pārtikas pakas. Labklājības ministrija saka, ka variantu papildus finansējuma atrašanai nav. Politiķi arī neuzskata, ka šiem iedzīvotājiem pienāktos kāds papildu atbalsts.
Gaiziņa ielā atrodas viens no 13 Rīgas pārtikas paku izsniegšanas punktiem. Ceturtdienas, 28. oktobra, rītā tur palīdzību meklējošie iedzīvotāji durvis ver cits pēc cita. Šīs vietas darbību pārrauga "Sarkanais krusts". Darbinieki stāsta, ka šodiena ir salīdzinoši klusa. Dienu iepriekš organizācija izsniedza turpat 140 pārtikas pakas.
"Kopā Latvijā ir zināms personu skaits, kurām ir piešķirts trūcīgs vai mazturīgas personas statuss. Visas šīs personas uz tiem vai citiem izdales punktiem iet un saņem pakas. Latvijas Sarkanā krustā tie ir ap 40 – 50 tūkstoši cilvēki, kas ierodas dažādās vietās, dažādos laikos un šo palīdzību saņem."
Pērn izdalīja aptuveni 490 tūkstošus paciņu. Pēdējos gados tās saņem arvien vairāk trūcīgo. Ja projekta sākumā tie bija aptuveni 80% no visiem, tad pērn tie bija jau gandrīz 99%.
Pakā iekļauti dažādi pārtikas produkti – makaroni, graudaugi, milti, eļļa, arī gaļas konservi. Šobrīd to var saņemt trūcīgās vai maznodrošinātās personas. Statusu piešķir pašvaldības sociālajā dienestā. Par trūcīgu var atzīt cilvēku, kurš nenopelna vairāk par 343 eiro. Savukārt maznodrošinātā slieksni var noteikt pašvaldība. Rīgā tas ir visaugstākais – 549 eiro. Pārtikas pakas pamatā finansē no Eiropas Savienības sociālā fonda. Tā slieksnis ir 411 eiro.
Pakas sāka izsniegt jau 2015. gadā. Sākumā tikai trūcīgajiem. Taču 2018. gadā saņēmēju loks tika paplašināts, iekļaujot arī maznodrošinātos. Jaunais projekta posms sākās 2021.gadā. Jau tad, Labklājības ministrijai bija skaidrs, ka naudas nepietiks.
"Mēs būtu varējuši 2021. gadā izlemt, ka šajā periodā pakas dodam tikai trūcīgajiem un krīzes situācijā nonākušajiem, bet mēs vēl vēlējāmies cīnīties un paredzēt pakas arī šai iedzīvotāju grupai, ja tas būtu bijis iespējams. [NP: Kā tieši ministrija cīnījās, lai nodrošinātu šo finansējumu?] Kā jau es minēju, mēs bijām rēķinājuši, cik tam būtu nepieciešams. Arī sākumā mēs aprēķinājām un pieprasījām lielāku finansējumu."
Pirmajā gadā projekts izmaksāja nepilnus trīs miljonus, pērn jau vairāk nekā 18 miljonus eiro. Ministrija straujo izmaksu lēcienu skaidro ar inflāciju un atbalsta loka paplašināšanu. Ja 2021. gadā viena pārtikas paka maksāja 16 eiro, tad pērn – 26 eiro. Programmai piešķirtie 38 miljoni eiro beigsies nākamā gada jūnijā. Lai pakas izsniegtu esošajā apjomā līdz projekta beigām 2029. gadā, nepieciešams vairāk nekā 71 miljons eiro (71 104 728).
Aprīlī Labklājības ministrija rakstīja vēstuli Finanšu ministrijai. Tur atbildēja, ka nauda jāmeklē labklājības ministrijas kasē vai jāsamazina programma.
"Ja fondu ietvaros mēs domātu šos miljonus atrast no fondu programmām, tad tas nebūtu papildus, tas būtu samazinājums kādai citai fondu pasākumu tēmai. [NP: Vai ministrija to redz kā iespēju?] Nē."
Šajā plānošanas periodā labklājības nozare saņēmusi mazāku finansējumu arī citu pasākumu īstenošanai, piemēram, nodarbinātības pasākumiem. Naudas pārdale būtu iespējama no citu ministriju īstenotajiem sociālo fondu projektiem, bet tam nepieciešama politiska vienošanās.
Saņēmusi atteikumu, ministrija pieņēma lēmumu no atbalsta saņēmēju loka izslēgt maznodrošinātos un samazināt paku skaitu trūcīgajiem, ceturksnī divu paku vietā dodot tikai vienu. Ministru kabinetam vēl jāapstiprina attiecīgo noteikumu grozījumi. Tas plānots tuvāko nedēļu laikā. Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa norāda, ka ministrija bija iesniegusi 15 dažādas prioritātes. "Droši vien arī medijos redzējāt, ka gan Labklājības ministrijas, gan Veselības ministrijas sasaiste ar drošību tematiski tika tomēr nedaudz piebremzēta, sakot, ka drošības prioritāte tiešām attiecas uz drošību, nevis uz citiem netieši ar drošību saistītiem jautājumiem," pauž Celmiņa.
Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts nākamā gada valsts budžets. Nākamais lasījums būs 4. decembrī. Koalīcijas partneri neredz iespēju valsts makā atrast līdzekļus pārtikas pakām.
No "Progresīvo" skatupunkta es, protams, primāri sagaidītu labklājības ministra redzējumu par to, un tad mēs varam uz to reaģēt. Ja, piemēram, Labklājības ministrija sava resora ietvaros atrod šādus 8 miljonus eiro un novirza – ļoti labi. Ja tas ir jautājums, vai citām ministrijām vajadzētu atrast esošā budžeta ietvaros, lai novirzītu tam, tad jānāk ar tādu priekšlikumu, un tad mēs varam vērtēt. No sava skatupunkta, manuprāt, mēs varam paskatīties uz akcīze nodokļiem, mazliet viņus palielināt, ja mēs redzam šāda veida papildu līdzekļus, tad atveram to sarunu, kur tiem līdzekļiem ir papildus jāiet."
Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs ZZS, Harijs Rokpelnis norāda, ka jebkurā situācijā, kad tiek veidots regulējums, tiek noteikti arī sliekšņi. "Pret kādu tā sistēma būs negodīga. Viņa ir jāveido tāda, lai kopumā viņa darbotos, tā teikt, lielajos skaitļos darbotos adekvāti. Diemžēl tā tas ir," pauž Rokpelnis. Vaicāts, vai ar esošo atbalstu pietiek, lai mazturīgajiem palīdzētu arī bez pārtikas pakām, viņš norāda, ka nekad nepietiek. "Nekad nepietiek, bet tas ir adekvāts," tā uzskata Rokpelnis.
"Šobrīd es varu teikt, ka es personīgi izprotu to situāciju, ka budžeta situācija nav vienkārša un ir jāizdara izvēles. Izvēle, ka tiek saglabātas tiem cilvēkiem, kam visvairāk nepieciešamas šīs pārtikas pakas, ir pareiza. Es domāju, ka tas, ja tiešām ir iespējams kaut ko atrast Eiropas Savienības fondu ietvaros, tad tas ir iespējams risinājums, bet šobrīd ņemot vērā arī šo budžetu, ka viņš ir tik tālu sabalansēts, cik viņš ir, es domāju no tīri budžeta finansējuma šim mērķis 8 miljonus nav iespējams atrast."
Cik iedzīvotāju lēmums skars – ministrijā precīzi pateikt nevar. Tur lēš, ka tie ir 10 – 15 tūkstoši iedzīvotāju. Nākamgad cels trūcīgās personas ienākumu slieksni līdz 377 eiro. Tas nozīmē, ka daļa, kas šobrīd ir maznodrošinātie, varēs saņemt trūcīgās personas statusu. Pārējie paliks bešā.
"Šobrīd tas būs, ka pašvaldību palīdzība paliks vairāk. Mums jārēķinās, ka tā ir Eiropas nodokļu maksātāju nauda tā nav mūsu budžeta nauda, ar ko mēs attiecīgi varam arī mētāties. Mēs varam tā runāt, nost no vieniem pleciem uz otriem, bet gan ministrijas, gan pašvaldības dzīvo vienā valstī, maka lielums kāds mums viņš ir, tāds mums viņš ir."
Rīgas domes labklājības departaments rēķina, ka lēmuma ietekme nebūs liela. Lai gan maznodrošināto personu skaits galvaspilsētā gadu no gada mainās, pērn tādu bija aptuveni 12 tūkstoši. Piemēram, septembrī no visiem maznodrošinātajiem, kas varēja saņemt pārtikas pakas, to izmantoja tikai nepilni 25%. Bez pārtikas pakām, iedzīvotājiem ir pieejami arī citi atbalsta veidi.
"Mūsuprāt, tāda pilnīga, teiksim, būtiska traģēdija ar to nenotiks. Jo vienlaicīgi, ieviešot katru gadu izmaiņas sociālās palīdzības līmeņos dēļ tā, ka mainās ienākumu mediāna sabiedrībā, faktiski sociālās palīdzības atbalsts – garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsts un arī dzīvokļa pabalsts – viņš seko līdzi socioekonomiskām tendencēm sabiedrībā."
Skaidrs, ka mazturīgajiem programma neatjaunosies, jo pat ar mainītiem kritērijiem, nauda projektam aptrūksies jau 2026. gada aprīlī. Lai turpinātu paku izsniegšanu, kā tas ir paredzēts, līdz 2029.gadam, vajadzīgi vēl 30,5 miljoni eiro.
"Katrā ziņā mēs vērtējam to šobrīd fondu grupā, vai ir iespējams pārgrupēt no šādu izmaksu uz Eiropas fondiem. Mēs kopā arī ar "Rail Baltica" 430 miljonu lielo paku gaidām arī Eiropas Komisijas lēmumus attiecībā uz šo, vai piekrist vai nē. Katrā ziņā negatīvu atbildi neesam saņēmuši, bet drusciņ mēs kavējāmies kopējā lēmuma dēļ."
Līdz nākamajam gadam jāizstrādā finansēšanas plāns. Lai atbalsts trūcīgajiem turpinātos līdz 2027.gadam, nepieciešami vismaz 15 miljoni. Mums neoficiāli zināms, ka Labklājības ministrija meklē pusi starp saviem projektiem un otru pusi jāatrod Finanšu ministrijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
