15% pusaudžu saskaras ar psihiskās veselības traucējumiem
Latvijā ir aizvadīta vēl viena bērnu mentālās veselības nedēļa "Runā ar mani", kuras mērķis ir izglītot vecākus un atbalsta personas. Aptuveni 15% Latvijas pusaudžu saskaras ar psihiskās veselības traucējumiem, un tas ir augsts rādītājs, saka dakteri. Taču biedējošākais ir tas, ka šo bērnu un jauniešu īpatsvars turpina pieaugt. Pēdējos gados Bērnu slimnīcā šādu pacientu skaits ir pat trīskāršojies.
Māksliniece Laura Juhņeviča kopā ar bērniem zīmē cilvēku sejiņas. Tās ir gan priecīgas, gan bēdīgas, gan arī izbrīnītas un nobijušās.
Gleznošanas meistarklase ir viens no pasākumiem, kas norisinās Bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" ietvaros. Dažādās lekcijās – klātiene un arī attālināti – speciālisti aicināja sabiedrību uz izglītojošo sarunu par bērnu psihisko veselību, kur emociju spektrs un problēmu loks kļūst aizvien plašāks: uzvedības traucējumi, grūtības savaldīt emocijas, pašnāvības mēģinājumi.
"Pieaug akūtā psihiatrija. Ja agrāk uzņēmām pacientus plānveida, diagnozes precizēšanai, iepriekš plānojām uzņemšanu stacionārā, tad tagad to nevaram darīt, jo pilna nodaļa ir ar akūtiem bērniem. Depresijas, pašrisks pret sevi."
Piemēram, pacientu skaits, kuri nonāk Bērnu slimnīcā paškaitējuma dēļ, ir trīskāršojies. No 60 jauniešiem 2019. gadā līdz 200 jauniešiem pērn.
Tas ir daudz, saka daktere. Tāpēc gan vecākiem, gan arī sabiedrībai kopumā jāmāk pamanīt pirmos signālus, kas liecina, ka bērnam ir emocionāli slikti. Un tieši izglītības iestādēm te ir būtiska loma.
"Ja ir izmaiņas, grūtības uzvedībā, redzam, ka pusaudzis neuzvedas kā parasti. neizbauda lietas, bija draugi, tagad nav, gāja uz skolu, tagad pretojas, tad jāmeklē palīdzība. Ja domājam par to, kas Latvijā vajadzīgs. Jādomā, kur iztrūkst pakalpojums. Un tas iztrūkst labklājības sfērā, kas ir sociālā sfēra un skolās, kas varētu nosegt lielu daļu no vieglākajiem traucējumiem," stāsta Karīna Beinerte.
Kopumā ar psihiskās veselības traucējumiem saskaras aptuveni 15% pusaudžu, liecina bērnu slimnīcas dati un, lai gan sabiedrības izpratne par šīm problēmām pieaug, kā arī uzlabojas situācija atbalsta jomā, stratēģiska plānošana valsts līmenī joprojām nav pietiekama.
Latvijas autisma apvienības un "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa stāsta: "Zinu, ka politikas plānotāji gaida, ka biedrības nāks un teiks, re, mēs izdarījām to un to, bet mēs no valsts sagaidām stratēģisku plānošanu. Un bērnu mentālā veselība nav atkarīga no iniciatīvām. Tā nedrīkst plānot."
"Bērnu mentālas veselības joma nevar būt tā, ka pakalpojums tiek sniegts trīs mēnešus vai desmit konsultācijas un tad viss beidzas. Mums svarīgi paļauties uz to, ka plānošana notiek secīgi un bērni saņems pakalpojumu tik daudz, cik viņiem nepieciešams."
Tikmēr vecāki aicināti organizēt saviem bērniem tādu dienas režīmu, kur laiks viedierīcēm atliek ļoti maz. Tas nozīmē: jēgpilnas nodarbības, silts un kvalitatīvs ēdiens, pulciņi, jo arī šie visi faktori būtiski ietekmē psihisko veselību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
