AM: Pirmais VAD iesaukums varētu notikt nākamā gada jūlijā nevis janvārī
Ņemot vērā to, ka lemšana par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu tiek atlikta, pirmais iesaukums varētu notikt vien nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā bija paredzēts iepriekš, intervijā Latvijas Radio teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
"Viss būs atkarīgs no likumprojekta tālākās virzības. Ja mēs to varam jaunajā Saeimā izskatīt mēneša laikā vai divu mēnešu laikā, tas būtu viens. Bet, ja tas notiek līdz Jaunajam gadam, tad tas, visdrīzāk, nozīmētu to, ka pirmais iesaukums būtu nevis nākamā gada janvārī, bet gan jūlijā," teica Garisons.
Tas, kad tieši notiks pirmais iesaukums, atkarīgs no tā, cik ātri Saeima pieņems likumprojektu.
Saeima šodien bija plānojusi steidzamības kārtā pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu, lai obligāto militāro dienestu ieviestu no nākamā gada un pirmo iesaukumu varētu sarīkot janvārī. Tomēr Aizsardzības komisija likumu aicināja izslēgt no sēdes darbakārtības.
Komisijas vadītājs skaidro, ka likumā ir pārāk daudz nepilnību. Lai tās censtos novērst, tika iesniegti vairāk nekā simt priekšlikumu. Bet to kvalitatīvai izvērtēšanai pietrūka laika, jo darbam bija atvēlēta tikai viena diena.
"Viens no argumentiem bija tāds, ka šim likumprojektam bija noteikta "lielā steidzamība". Ja mēs steigā būtu pieņēmuši greizu likumu otrajā lasījumā, tad prezidentam nebūtu pat iespēja to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Tas tiešām būtu tāds arī pieņemts. Un to nevarēja pieļaut."
Turpretī vairums deputātu no apvienības "Attīstībai/Par!", kas nākamajā Saeimā nav ievēlēta, bet patlaban vēl pārrauga aizsardzības nozari, uzskata, ka likums jāpieņem vēl šim sasaukumam, kura pilnvaras beigsies pēc pusotras nedēļas.
"Diemžēl rodas pamatotas bažas par to, ka patiesais iegansts ir Latvijas valsts pārvaldē tāds žargonisks termins, kas ir plaši zināms – "palaist jautājumu garajā", lai nekādā gadījumā nenonāktu līdz lēmuma pieņemšanai vai to atliktu iespējami ilgi. Taču valsts aizsardzības dienesta ieviešana nav pēc savas būtības atliekams jautājums. Tas nav atliekams jautājums."
Pret likuma izslēgšanu no sēdes darbakārtības balsoja arī Nacionālā apvienība, kas saskata riskus, ja lēmuma pieņemšana tiek atstāta jaunās Saeimas ziņā.
"Var rasties pārsteigumi jaunajā Saeimā arī attieksmē pret šo ideju kopumā. Tas ir no ļoti daudz kā atkarīgs – kas būs aizsardzības ministrs, par ko izdosies vai neizdosies vienoties valdības deklarācijijas veidošanas laikā. Šis bija tāds būtisks uzdevums, kuru mēs vēlējāmies paveikt vēl šīs Saeimas laikā," pauda Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Tomēr Saeimas vairākums nobalsoja, ka par obligāto karaklausību jālemj jaunajam sasaukumam, jo tik būtiskas izmaiņas nedrīkstot sasteigt.
"Arī šeit būs svarīgi, ka tiem, kas ies pirmie, būtu nodrošināti tādi paši sadzīves apstākļi kazarmās, kādi ir profesionālajai armijai. Viņiem pietiks apģērba, ieroču. Viņiem būs vieta, kur paēst. Viņiem būs vieta, kur trenēties. Šim visam ir jābūt nodrošinātam. Tāpēc mēs to nevaram darīt steigā. Trīs mēneši vai pusgads neizšķirs, bet izšķirs tas, kā iesāksies šis dienests, kāda tam būs slava."
Kā apgalvo "Jaunā Vienotība", kas vada nākamās koalīcijas veidošanas sarunas, tā ir guvusi pārliecību, ka 14. Saeimā būs balsu vairākums obligātās karaklausības ieviešanai.
Vēstīts, ka Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu varētu turpināt skatīt nākamā, 14.Saeima, kuras pilnvaras sāksies 1.novembrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
