Antidženderisms un bērni viendzimuma attiecībās – jaunāko pētījumu projekti saceļ traci
Šī ne tuvu nav pirmā reize, kad dažādi publiskā finansējuma apmaksāt pētījumi atbalsojušies skaļi un krietni tālāk par akadēmisko vidi. Jau tādā kā politiskajā žargonā iegājuši salātu recepšu un "Bolt-Wolt" pētījumi. Arī jaunākie Latvijas Zinātnes padomes izziņotie pētījumu projektu konkursa rezultāti sacēluši pamatīgu traci.
No vairāk nekā 600 izpētes pieteikumu ar ārvalstu ekspertu palīdzību atlasīti 56, kam sadalīs kopumā gandrīz 17 miljonu eiro. Iecerētie darbi ļoti plašā spektrā. No burbuļu plūsmas magnētiskās vadības šķidrajā metālā un putekļu astroķīmijas līdz daudzdimensionālam autovadīšanas novērtējumam un demokrātijas plaisas mazināšanai.
Pārstāvētas dabas un inženierzinātnes, veselība un medicīna, lauksaimniecība, kā arī sociālās un humanitārās zinātnes, un tieši šī pēdējā bloka atsevišķi temati izraisījuši jautājumus. Plānots pētīt, piemēram, antidženderisma diskursu Latvijā un bērnu audzināšanu viena dzimuma attiecībās.
Uzņēmēju pārstāvji pikti, vai tiešām atlasīti piemērotākie izpētes temati, kam dot naudu, un vai no tiem būs kāds praktisks pienesums, akadēmiķi, tā teikt, atsitas, iesaistās arī valdošās koalīcijas politiķi, kuriem pretējas domas par to, ko vajadzētu vai, tieši pretēji, nevajadzētu darīt ar šo visu.
Latvijas Zinātnes padomē uzsver, ka šajā konkursā valsts nenosaka kādus saimnieciskus pētāmos virzienus, to dara paši pieteicēji. Svarīgi, lai pārstāvētas būtu visas zinātņu nozaru grupas. Savā ziņā tā uzskatāma par tādu kā akadēmisko muskuļu audzēšanu, sevis atrādīšanu starptautiskajā vidē, kas pēc tam jau ļauj pretendēt lielākās programmās un attīstīt arī tautsaimniecībai nozīmīgus risinājumus.
Būtība ir tiešām agrīnas studijas kapacitātes attīstība, tātad arī mūsu nākotnes paaudzes nodrošināšana, zinātniskā ataudze. Nodrošinot to, ka mēs iekļaujamies starptautiski aktuālos tematos. Svarīga arī akadēmiskā brīvība šīs programmas ietvaros, jo mēs nevaram paredzēt, kāda būs tālākā konkrēta nozaru attīstība nākotnē. Bieži vien mums parādās, ka pētījumi šodien gūst īpašu nozīmi tikai nākotnē.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens pārsteigts par konkursa rezultātu plašo rezonansi. Viņaprāt, stāsts par to, ko cilvēki domā par sociālajām un humanitārajām zinātnēm to lietderību un pielietojamību.
"Es domāju, ka tam pamatā ir nevis tas, ka Latvija būtu pēkšņi kļuvusi ārkārtīgi izglītota zinātnes jautājumos, bet tas ir vairāk tāds politisks un ideoloģisks protests pret dažiem pieteikumiem," saka Ikstens.
Faktiski visiem tematiem attiecīgajai pētnieku grupai piešķirti 300 tūkstošu eiro trim gadiem. Tā arī esot maksimālā summa, uz ko var pieteikties.
"Tā ir viena no lietām, kas arī tiek vērtēta. Viss pētījuma dizains, pētījuma iespējas to īstenot, sasniegt noteiktos mērķus. [TV3 Ziņas: Bet cik rūpīgi tas tiek vērsts? Varbūt ir pētījumi, ko varēja par 260 000 izdarīt, nevis par 300 000?] Jā, protams, katrs pētījums tiek pamatots ar sasniegto. Pēc tam arī pētījuma sasniegtie rezultāti tiek projekta beigās arī vērtēti. Skatāmies programmas kopējo ietekmi, kā tie norisinājušies, vai tie mērķi, kas ir apsolīti un kas ir paredzēti, ir objektīvi piepildījušies," saka Muižniece.
Ja mērķi nav piepildījušies, attiecīgi vērtē katru individuālo gadījumu, skaidro Muižniece.
Potenciāli tas varot beigties arī ar prasību naudu atmaksāt. Pēdējos gados bijuši trīs šādi gadījumi, kad daļa saņemtā finansējuma jāatdod atpakaļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
