"Apeirons": Valsts aizmirst par cilvēkiem ar invaliditāti dabas katastrofu vai apdraudējumu gadījumos
"Gadsimta vētras" zīmē, šķiet, dzīvosim vēl kādu brīdi. Daudz runājam par tās radītajiem zaudējumiem un atlīdzību saņemšanu, bet kādus papildu šķēršļus vētra radīja cilvēkiem ar invaliditāti?
Jāteic, ka visbiežāk problemātiku ar vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti aktualizējam ziemā, kad ielas klāj sniegs. Taču arī dažādas citas dabas stihijas sāk kļūt par normu. Cik pieejama, vai drīzāk nepieejama, ir vide šādiem cilvēkiem pēc tādas vētras, kādu piedzīvojām naktī uz pirmdienu.
"Mēs pēc vētras varam izbraukt ar laivu vai skriet ar gumijas zābakiem. Cilvēkiem ar invaliditāti tas saistās ar nezinu, jo informācija ne vienmēr tiek tulkota zīmju valodā un ne visi zina, kā rīkoties. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem tas ir liels šķērslis, jo nekur nevar nokļūt," norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Ārzemēs cilvēkiem tiek nodrošināts atsevišķs dienests, kas atsevišķi rūpējas par cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijā tas ir sociālais dienests, tomēr Balodis norāda, ka ne vienmēr šī institūcija par to atceras. Daudz jautājumu šobrīd netiek risināti, piemēram, evakuācija, norāda Balodis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
