Apzog piecreiz nepilna gada laikā: vai atgriežas skarbie deviņdesmitie?
Līdz šim salīdzinoši mierīgajā Straupciemā, netālu no Rīgas, ierīkotās atpūtas vietas un dārziņus šogad apsēduši zagļi, kuri šeit ar nelieliem pārtraukumiem pa īpašumiem sirojuši piecas reizes. "Vai atgriezušies skarbie deviņdesmitie?" vaicā zemes gabalu īpašnieki. Policijas statistika rāda, ka noziedzības līmenis pēc diviem mierīgākiem pandēmijas gadiem šogad patiešām kāpj, tomēr tas vēl nav atgriezies pirmspandēmijas līmeni. Jāmin arī akūtais policistu trūkums, kas, iespējams, zagļiem ļauj justies drošāk. Tikmēr apsardzes kompānijas plāno celt pakalpojuma cenas.
Zemes gabalu īpašnieki Straupciema pļavās pandēmijas laikā aktīvi iekopa dārziņus, izvietoja dzīvojamos treilerus, uzslēja šķūnīšus, kur glabāja darbarīkus, saimniecības lietas, piknika piederumus un bērnu rotaļlietas, "tv3.lv" stāsta Andra, kurai arī šajā vietā pieder savs pleķītis.
Taču šis pavasaris rosīgajiem atpūtniekiem atnesa trauksmi. Ierodoties savā īpašumā, daudzi saimnieki atklāja, ka ir apzagti, nozagti pat šķietami sīkumi, izsisti stikli. Pēc mēneša sekoja jauns zagļu uzlidojums, pēc kāda laikā vēl vairāki, par spīti tam, ka jau sākotnēji zemes gabalu īpašnieki bija vērsušies policijā. "Kaimiņi kopā saskaitīja piecus atkārtotus laupīšanas gadījumus," stāsta Andra.
"Līdz absurdam – kaimiņi stāstīja, ka paņēma pat tādus sīkumus, kā tualetes sanitārās tabletes, bērnu rotaļlietas un visādus sīkumus," zādzības raksturo Andra. Vērtīgākais, ko demontēja un aiznesa zagļi, bija uzstādīto žogu paneļi.
Pateicoties pašu zemes gabalu īpašnieku aktivitātei, kuri izsekoja žogu zagli līdz pat kādai jaunbūvei, kur tie tika uzstādīti, policija vainīgos aizturēja. Izrādījies, ka viņi bija līdzīgi darbojušies arī citviet.
Tiesa, pēc kāda laika TV3 raidīumā "Degpunktā" cilvēki pamanīja, ka policija jau atkal ir aizturējusi busiņu, kuram bija vairākas pazīmes (rūsas pleķi, numura zīme), kas liecināja, ka tas ir tas varētu būt tas pats zagļu busiņš, kas "viesojās" ciemā.
Aizturētie vīrieši ir 34 un 27 gadus veci, un viens no viņiem jau iepriekš sodīts par mantiskiem noziegumiem. https://t.co/48io1vrVWs
— Degpunktā (@Degpunkta) November 16, 2022
"Acīmredzot, tā tas nebeidzamais zagšanas riņķis turpinās," saka Andra.
Šogad Straupciemā piedzīvotā zādzību sērija viņai atsaukusi atmiņā pagājušā gadsimta 90.gadus. "Atceros, ka maniem vecākiem tolaik bija zemes gabals Kundziņsalā, kur viņi stādīja kartupeļus. Un toreiz garnadži tos noraka vēl zaļus."
Pēc pandēmijas burlaki modušies
Sākot ar 2018. gadu, noziedzības līmenis katru gadu samazinās, taču šogad Latvijā, tāpat kā citās valstīs, noziedzības līmenis nedaudz paaugstinājies, "tv3.lv" apliecināja Valsts policijā.
"Iemesls šādām svārstībām varētu būt saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. Tos atceļot, sabiedrība lēnām atgriežas iepriekš ierastajā ritmā un attiecīgi tas atsaucas arī uz noziedzības līmeni. Šobrīd redzams, ka tas nedaudz palielinās, tomēr fiksēto gadījumu skaits aizvien ir būtiski mazāks salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas".
Runājot konkrēti par zādzībām, kas veiktas, ļaundariem iekļūstot īpašumā, šā gada desmit mēnešos policijā reģistrēti 2888 šādi noziegumi. Tas ir apmēram par 100 noziegumiem vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada, kad tika reģistrētas 2775 šāda veida zādzības.
"Pārsvarā zādzības no privātmājām tiek izdarītas diennakts tumšākajā laikā. Šis periods tiek izvēlēts tāpēc, ka noziedzniekiem ir vairāk iespējas nepamanītiem veikt zādzību un pamest nozieguma vietu," noziegumus raksturo policijā. No mājokļiem visbiežāk garnadži aiznes sadzīves tehniku, datortehniku, mobilos telefonus, zeltlietas, naudu, kā arī elektroinstrumentus, piemēram, trimmerus, zāles pļāvējus un motorzāģus.
🚨Šogad līdz septembrim pret lauksaimniekiem ir veikti vismaz 210 noziedzīgi nodarījumi. No tiem 74% ir zādzības no traktortehnikas, 16% – dažāda veida krāpšanas, taču 10% – traktoru zādzības.
👮👮♀️VP aicina pievērst uzmanību lauksaimniecības tehnikas uzglabāšanai ziemas periodā! pic.twitter.com/CosA0J3c5c
— Valsts policija (@Valsts_policija) October 19, 2022
Policijā atzīmē, liela daļa zādzību no dzīvokļiem ir izdarītas, brīvi tajos iekļūstot, piemēram, ir aizmirsts aizslēgt ieejas durvis vai kopīgas alkohola lietošanas laikā. "Kopumā pēc zādzību no mājokļiem izdarīšanas veida var secināt, ka joprojām dominē brīva piekļūšana, durvju/slēdzens uzlaušana un iekļūšana caur logiem/balkona durvīm," secina likumsargi.
Šajā gadā policijā reģistrēts arī vairāk laupīšanu. Šā gada desmit mēnešos laupītāji valstī uzdarbojušies 248 reizes, kas ir par 30 laupīšanām vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā posmā. "Tomēr šis pieaugums ir salīdzinoši neliels un kopumā skatoties vairāku gadu griezumā, laupīšanas gadījumi ir būtiski samazinājušies – teju uz pusi, piemēram, salīdzinot ar 2018.gadu," atzīmē Valsts policijā.
Laupīšanas visbiežāk notikušas uz ielas, upurim piedraudot ar vardarbību, atsevišķos gadījumos izsakot draudus ar šaujamieroci vai nazi (vai tiem līdzīgu priekšmetu), un tā cietušajiem nolaupot personīgās mantas. Kā skaidro policijā, laupīšanas veicinoši faktori ir alkohola lietošana, neakurāta rīcība ar naudu un atrašanās ārpus mājas tumšā diennakts laikā.
Aši ielavās, kaut ko paķer un prom
Lai arī noziedzības statistiskā zagļu iekļūšana mājokļos uzrāda vien nelielu kāpumu, šis nozieguma veids nekur nav pazudis, "tv3.lv" teic apsardzes kompāniju organizācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs.
"Cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgiem tieši šajā gada laikā, kad jau pēcpusdienā sāk krēslot, kamēr saimnieki vēl ir darbā, un zagļi var uzdarboties. Tagad, par laimi, ir uzsnidzis, un tas nedaudz sarežģī dzīvi zagļiem un varbūt atvieglo to gan apsargiem, gan policijai."
Tomēr atslābt nav pamata. Marcinkēvičs atzīmē, ka izplatīti ir tā sauktie ātrie noziegumi, kad zaglis īpašumā mēģina iekļūt ātri, piemēram, ja dzīvokļa ārdurvis atstātas neaizslēgtas: "Ja durvis atstātas vaļā, garnadzis žigli iekļūst priekšnamā, kaut ko paķer un veikli pazūd. Līdzīgi ir ar privātmājām. Tie parasti nav tādi lieli, iepriekš plānoti uzbrukumi īpašumam."
Zīmējot tipiska mājokļu apzadzēja portretu, apsardzes kompāniju pārstāvis min, ka tie visbiežāk ir cilvēki vai nu ar kādām smagām sociālām problēmām, vai cilvēki ar alkohola un narkotisko vielu atkarībām. "Viņi, piemēram, šādā veidā mēģina pie līdzekļiem narkotiku iegādei," atzīmē Marcinkēvičs, brīdinot, ka šie zagļi var būt arī neadekvāti, tāpēc jāievēro piesardzība.
Komentējot darbinieku trūkumu Valsts policijā, apsardzes nozares pārstāvis atzīst, ka ir jūtama lielāka policistu aizņemtība.
"Novērojam, ka policija vairāk dodas uz izsaukumiem, risina lietas uz vietas, bet mazāk nodarbojas ar preventīvo darbu. Ja policisti intensīvāk staigātu pa rajoniem, dalītu bukletus, uzrunātu cilvēkus, pievēršot uzmanību drošības jautājumiem un vairāk patrulētu, noziegumu būtu mazāk."
Nevajag iekrist uz muļķīgām lietām
Gādājot par mitekļa drošību, pamatlikumu komplekts saglabājas nemainīgs, – teic Marcinkēvičs. "Ir tiešām jābūt modriem un nevajag iekrist uz muļķīgām lietām. Protams, ir jāpārliecinās par logiem, durvīm, vai viss ir aizvērts. Piemēram, neatstāt logus ziemas vēdināšanas režīmā, jo tas zaglim dod iespēju tos atspiest."
Privātmāju īpašniekiem viņš iesaka lūkot, lai pagalmā neatrastos lietas, kas var pievilināt zagļu uzmanību: "Lai arī pašlaik būtiski kāpušas elektrības cenas, tomēr jāgādā, lai mājas pagalms ir apgaismots ar sensoru lampām."
"Aicinu arī uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem. Pabrīdināt viņus, ja kaut kur izbraucat uz ilgāku laiku, lai viņi pievērš uzmanību, ja īpašumā notiek kaut kas aizdomīgs."
Apsardze nākamgad kļūs dārgāka
Šogad piecas reizes apzagtie Straupciema zemes gabalu īpašnieki glābiņu centušies meklēt arī pie apsardzes kompānijām, tomēr tās viņiem pakalpojumu atteikušas, pamatojot, ka teritorija atrodas ārpus pilsētas.
"Skaidrs, ka zagļi novērtē, vai īpašumam nav signalizācijas, vai nav pieslēgta apsardze, vai objekts atrodas nomaļākā, klusākā vietā," atzīst apsardzes nozares pārstāvis. "Bet no apsardzes pakalpojuma viedokļa skatoties, visu nosaka izmaksas. Ļoti nomaļās vietās, visticamāk, pieslēgt apsardzi būs ļoti dārgs pakalpojums, ko neviens nevēlēsies apmaksāt."
Bet tiem, kam apsardzes pakalpojumi ir pieejami, nākamgad jārēķinās ar cenu kāpumu šajā jomā, brīdina Marcinkēvičs. Viņš skaidro, ka pakalpojuma izmaksas būtiski ietekmēs minimālās algas celšana.
"Ļoti žēl, ka politiķi nesaklausīja, ko runāja sociālie partneri, ka minimālā algas celšanai ir jābūt kompleksam risinājumam, ņemot vērā dažādus komponentus, kas veido darba samaksu, nevis tikai atsevišķi skatoties uz minimālo algu."
"Redzam, ka mūsu biedriem tas izmaksas cels vismaz par 25 līdz 30%," lēš DNKA vadītājs. "Minimālā alga ir jāceļ, par to nav šaubu. Jautājums ir, kā tas notiek, cik laicīgi un prognozējami, kādu slogu tas rada darba devējam."
Līdz ar to Marcinkēvičs apsardzes nozarei nākamo gadu prognozē kā ļoti sarežģītu. Viņaprāt, sagaidāmi gan uzņēmumu bankroti, gan ēnu ekonomikas pieaugums sektorā. "Īpaši, ja runājam par fizisko apsardzi, tur nav manevra iespēju. Vienīgais, kā tu vari samazināt izmaksas, ir nemaksāt nodokļus. Nav citu iespēju," viņš rezumē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
