"Ar gara spēku mēs uzvarējām karaspēku," Graube par barikāžu laiku
Šogad atzīmējam 35. gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikādēm – notikuma, kas kļuvis par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas simboliem. Tajā laikā tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, cēla barikādes ap stratēģiski svarīgiem objektiem un stājās pretī padomju varas spēkiem, aizstāvot jauniegūto brīvību un demokrātijas pamatus.
"Mēs ar gara spēku uzvarējām karaspēku, tā ir vērtība, kas mums jāatceras," tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" par barikāžu laiku saka bijušais NBS komandieris Raimonds Graube.
"Daudz domāju, ļoti daudzi velk, ja ne paralēles, tad emocionālās līdzības ar to, kas notiek Ukrainā. Tas uzliek īpašu skatījumu uz to, ka mēs savu brīvību esam ieguvuši un nosargājuši ar salīdzinoši mazu cenu. Katra dzīvība ir milzīga vērtība, bet mēs tomēr brīvūbu ieguvām un nosargājām ar nelielu upuru skaitu, salīdzinoši ar to, kas notiek Ukrainā," teica Graube.
Bijušais NBS komandieris turpina: "Otra atziņa – arvien vairāk mēs saprotam, cik liela nozīme ir tautas pašapziņai un tautas garam. [..] Mēs ar gara spēku uzvarējām karaspēku, tā ir vērtība, kas mums jāatceras."
Barikādes Rīgā sāka celt 1991. gada 13. janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16. janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Vairāku barikāžu laikā mirušo atdusas vietas patlaban atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos, kur ir apglabāti Andris Slapiņš, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Juris Podnieks un Gvido Zvaigzne.
Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
