Ar senču tradīcijām Latvijā svin pavasara saulgriežus
Trešdien, 20. martā, pulksten 5.06 iestājies astronomiskais pavasaris. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara saulgriežus sauc par Lielo dienu, ko svin ar saullēkta sagaidīšanu – tā tiekot svētīta gaismas uzvara pār tumsu. Šādi diena iesākta daudzviet Latvijā, tostarp arī Rīgā, Arkādija parkā.
Kā TV3 raidījumā "900 sekundes" pastāsta Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts, cilvēki šorīt pulcējušies daudzviet Latvijā – kā Rīgā, tā arī Latgale un citviet. Lieldienas dažādu vēstirsku notikumu ietekmē, visticamāk, laika gaitā ir mainījušās, un mēs tās mūsdienās pazīstam citādāk, bet Lielā diena ir sena tradīcija, kuras galvenā jēga ir sveikt uzlecošo sauli.
Tāpat, kā akcentē Kapusts, zeme kļuvusi lielāka, proti, piebriedusi, un ir gatava uzņemt, dzīt asnus, pumpurus, zelt un plaukt.
Kā tiek sveikta Lielā diena? "Sagaidām saullēktu, peram viens otru ar pūpolu un plaucētu bērzu zariem, lai svētību un spēku pārnestu no dabas uz cilvēku, dziedam dziesmas. Dodamies arī uz Mārupīti, kas ir upīte, kas tek pret sauli – tādā jāmazgā mute, lai nākamajā gadā būtu možs un spēcīgs. Pēcāk dodamies uz putnu dzīšanu, vecos dzenot prom un vietā saucot mazos, jaunos. Savukārt beigās notiek šūpošanās, olu kaujas un citas mūsu senču tradīcijas, kas bijušas izsenis," pastāsta Kapusts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
