Atbalsta nepilngadīgo atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu

Izsaukumu skaits pie jauniešiem pēc narkotiku pārdozēšanas pēdējos gados ir būtiski audzis. Nav ne dienas, kad Neatliekamās palīdzības dienests nedotos pie bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri lietojuši neatļautās vielas.

Daudzos gadījumos viņu stāvoklis ir ļoti smags. Jaunākajiem pacientiem ir vien 12 gadu. Riski ir ļoti augsti, brīdinājušas dažādas sabiedriskās organizācijas, aicinot mainīt likumus, un turpmāk par narkotiku lietošanu nepilngadīgos krimināli nesodīt. Veselības ministrija aicinājumā ieklausījusies un sākusi lietas virzību.

"Pamata mērķis, kas pierādījies arī starptautiski, stigmas mazināšana nepilngadīgajiem meklēt veselības aprūpes un psihosociālo palīdzību," norāda Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Šī noteikti nebūtu narkotiku lietošanas legalizācija Latvijā, saka ministrijā. Tas palīdzētu nepilngadīgajām personām drošāk stāstīt par savām problēmām un ļautu nebaidīties no palīdzības lūgšanas kritiskās situācijās.

Tikmēr Bērnu slimnīcas speciālisti, kuri ikdienā strādā ar šiem pusaudžiem, atgādina – dekriminalizācijas realizēšana ir iespējama vien tad, ja valstī uzlabos ārstēšanas pieejamību, izglītošanu un sociālo atbalstu.

"Palīdzības iespējas Latvijā ir ļoti, ļoti limitētas. Pusaudžiem nav uz pierādījumiem balstītas terapijas, un palīdzība tad, kad problēmas, sākas. Mēs ļoti iestājamies par to, ka nepieciešams aizpildīt caurumus pakalpojumu pieejamībā. Un palīdzības sniegšanā, kas iet kopā ar dekriminalizāciju procesu. Ja to darām, jāiet līdz ar pakalpojuma pārorientēšanu no kriminālatbildības uz sociālajiem sektoriem, tas ir tas, kas darīts citās valstīs, un zināms, ka strādā," saka Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja Karīna Beinerte.

"Secīgi vasarā stājās spēkā virzītie grozījumi ārstniecības likumā, kur paredzēts nepieciešamības gadījumā piespiedu ārstēšana, un 1. septembrī uzsākām kopīgu pilotprojektu ar Rīgas pašvaldību par sociālo pakalpojumu sniegšanu šādos gadījumos, paredzot virkni ar dažādiem papildu pakalpojumiem, ko šādos gadījumos nepilngadīgajiem sniegt, kas nebija iepriekš," skaidro Vaļuliene.

Pilotprojektu vēl vērtēs un pozitīvu rezultātu gadījumā – uz palīdzību vērstus pakalpojumus plāno ieviest arī citur valstī.

Tikmēr deputāti jau tuvākajā laikā varētu lemt par likumprojektu, kas paredz atcelt kriminālatbildību par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu.

Par šo jautājumu paredzamas diskusijas arī Saeimā. Taču Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau iepriekš paudusi, ka ieceri – dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū – atbalstīt neplāno.

"Noteikti būs spraigas diskusijas, jo viedokļi profesionāļu vidū ir dažādi," atzīst deputāte Līga Kozlovska (ZZS).

Taču, būdama ārste, Kozlovska to atbalsta: "No saprāta puses vajadzētu ļaut brīvprātīgi iet pie ārsta, un manā praksē nedēļā reizi atnāk jaunietis vai māte, kas bēdājas par savu bērnu, kas nonācis šo vielu atkarības jūgā, un nav viegli pierunāt viņu iet ārstēties."

Tiesībsargājošo iestāžu dati liecina, ka kriminālprocesu skaits par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu pēdējos gados ir mazinājies un pērn apsūdzība celta 10 jauniešiem.