Attēli un shēmas: kā būtu izskatījies Rīgā plānotais metro?

Balsu vākšanas pieteikumā norādīts, ka brīdī, kad "Latvijas kopējais ceļu stāvoklis nemitīgi pasliktinās, bet reģistrēto automobiļu skaits konstanti pieaug, ir vitāli svarīgi domāt par Latvijas svarīgākā komerciālā centra transporta sistēmas nākotni".

Idejas iniciatori aicina atgriezties pie diskusijas par Rīgas pazemes sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, par pamatu ņemot 1970. gadā aizsāktos, bet nekad nerealizētos plānus, kas paredzēja vairāk nekā 30 staciju izbūvi uz trīs metro līnijām.

Aktualizējoties jautājumam par Rīgas metro sistēmas nepieciešamību, Skaties.lv ielūkojās vēstures liecībās un piedāvā uzzināt, kāds varēja būtu bijis Rīgas metro, ja viss noritētu pēc sākotnējā plāna.

Trīs metro līnijas un vairāk nekā 30 staciju – tāda būtu bijusi metro sistēma Rīgā

Iecere par metro būvēšanu Rīgā kļuva populāra 20. gadsimta 70. gados, taču realizēt to tā arī neizdevās. Tam par iemeslu tiek minēti vairāki apstākļi – projekts esot izrādījies pārāk dārgs, kā arī 80. gadu beigās, sākoties trešajai atmodai, metro būvniecība asi kritizēta.

PSRS pilsētbūvniecības politika paredzēja celt metro tajās pilsētās, kurās dzīvo vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju. Tolaik Rīgā dzīvojuši aptuveni 850 000 iedzīvotāju, tomēr Maskava uz to pievērusi acis. Ekspertu komisija atzinusi, ka Rīga un tās iedzīvotāji pelnījuši metro. Kā informē Rīgas pašvaldības portāls "Riga.lv", ekskluzīvais kūrortpilsētas Jūrmalas, kuru neprātīgi bija iecienījuši padomju pilsoņi, tuvums, Rīgai deva iespējas atkāpties no vispārējā noteikuma.

Tā laika presē atrodami arī ekspertu viedokļi, kādēļ Rīgā būtu nepieciešams metro, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits nav sasniedzis vienu miljonu.

Laikraksta "Laiks" 1988.gada 30. numurā tiek citēts institūta "Pilsētprojekts" direktors Valērijs Kadirkovs, kurš atzīst, ka metro pilsētai vajadzīgs, labākas iespējas gluži vienkārši neesot.

Laikraksts "Laiks", nr.30 (13.04.1988)

Kā rāda pētījumi, šobrīd dažāda veida transporta trūkuma dēļ rīdzinieks ceļam — no darba uz mājām un atpakaļ — vidēji tērē liekas 40 minūtes. Viņš [Kadirkovs] liek neaizmirst, ka Rīga ieņem pirmo vietu visā zemē (Krievijā) personisko automobiļu ziņā uz vienu personu. Tiek uzskatīts, ka metro vajag, ja iedzīvotāju skaits sasniedzis miljonu. Ārzemju speciālisti uzskata, ka pilsētai jau ar 700 000 iedzīvotājiem metro ir nepieciešams. Ar metro satiksmi būs iespējams savienot jaunos pilsētas rajonus, pilnībā saglabāt pilsētas vēsturisko centru un atslogot to no virszemes transporta. Rīgas centra maģistrāles ir pārslogotas.

Plānotās metro līnijas un stacijas

Kopumā bija plānots izbūvēt trīs metro līnijas, kas nodrošinātu šādus maršrutus: Jugla – Imanta (1. līnija), Sarkandaugava – Ziepniekkalns (2. līnija) un Buļļu kāpa – Dreiliņi (3. līnija).

Pēc laikraksta "Austrālija Latvietis" atrodamās informācijas, var spriest, ka publiskai apskatei metro shēmas nodotas vien 1988. gada vidū.

"Okupētās Latvijas prese beidzot publicējusi Maskavas "dāvanas" Rīgai – apakšzemes dzelzceļa būves plānus," tā 1988.gada 5. augusta izdevumā vēstīja laikraksts.

Aptuveni šādi mūsdienās varētu izskatīties tolaik ieplānotā metro shēma

Savukārt jau 1983. gadā ikvienam bijusi iespēja iepazīties ar to, kā varētu izskatīties plānotās metro stacijas. Tā gada izdevumos "Zvaigzne" un "Māksla" publicētas arhitektu vīzijas par staciju dizainu.

Kādēļ metro tā arī neuzbūvēja?

Kā skaidro Rīgas pašvaldības portāls "Riga.lv", tika atzīts, ka tas ir ļoti dārgs projekts. Pēc dažiem tajā laikā veiktiem aprēķiniem pārvadājuma pašizmaksa metro būtu sešas līdz desmit reizes dārgāka salīdzinājumā ar analoģisku virszemes transportu.

Projektu tā arī neīstenoja. Sākās pārmaiņu laiki, un ideja uzbūvēt Rīgā metro atdūrās pret atklātiem iedzīvotāju protestiem – izskanēja pat bažas par to, ka Vecrīga var paiet zem ūdens. Sanāca tā, ka ideja par metro celtniecību, kuru nebija iespējams īstenot bez Maskavas atbalsta, nonāca pretrunā ar cīņu par Latvijas valstisko neatkarību…

Īpaši vērienīgs protests noticis 1988.gada 27. aprīlī, kad Vides aizsardzības kluba rīkotajā gājienā no Esplanādes līdz Arkādijas parkam piedalījušies teju 12 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka sākusies parakstu vākšana par metro sistēmas izveidošanai Rīgā.

Tāpat jau vēstīts, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka Rīgā ir nepieciešams metro. Tikmēr 47% ir pretējās domās un tā neuzskata. 12% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Raksta tapšanā izmantotie avoti: Manabalss.lv, Riga.lv, Wikipedia.org, Periodika.lv, laikraksts "Brīvība" nr.5 (1.05.1988), laikraksts "Apvienotā Londonas avīze" un "Latvija" nr.82 (06.06.1988), laikraksts "Zvaigzne" (1983) Nr. 14., 14. – 15.lpp, laikraksts "Māksla" (1983) Nr.3., 18. – 21.lpp, laikraksta "Laiks" nr.27 (02.04.1988), laikraksts "Austrālijas Latvietis", nr.1925 (29.04.1988), laikraksts "Laiks", nr.30 (13.04.1988), laikraksts "Brīvība" nr.5 (1.05.1988), laikraksts "Austrālijas Latvietis", nr.1939 (05.08.1988).