Autisma biedrība: Samaksa asistentam Latvijā ir pazemojoša
Ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, bieži vien ir vajadzīgs asistenta atbalsts. Taču zemā atalgojuma dēļ reti kurš vēlas uzņemties šos grūtos pienākumus. Tāpēc pārsvarā to dara paši vecāki. Turpinot mūsu sižetu sēriju "Diagoze autisms", Svetlana Brennessele tikās ar mammu Ingu Kožarenoku-Šņoriņu, kura apstākļu spiesta, aizgāja no darba un savu ikdienu tagad pavada, kopjot dēlu.
TV3 Ziņas devās uz Baldoni pie ģimenes, kur aug divi bērni. Jaunākajai – Heterei – ir trīs gadi. Viņa ir dzīvespriecīga, runātīga un ļoti droša meitenīte. Vecākajam – Rojam – četrpadsmit. Viņš ir īpašais bērns.
Puika piedzimis priekšlaicīgi. Ilgu laiku atradās slimnīcā. Ārstu prognozes bija skarbas. "Man visu laiku teica, ka viņš neizdzīvos, viņš nestaigās, neredzēs un nedzirdēs," atceras mamma Inga.
Taču Roja tētis bija neatlaidīgs. Par spīti visam – viņa dēls: staigā, redz un dzird. Arī smaida un priecājas!
Turklāt Rojs apmeklēja arī skolu. Tā kā viņam ir dziļa garīgā atpalicība un viņš praktiski nerunā, puikam bijusi asistente, un viņi abi labi sapratās. Taču valstī noteiktā zemā atalgojuma dēļ, viņa aizgāja no darba. Citu atrast ģimenei neizdevās. Turklāt tas sakrita ar laiku, kad Rojam pastiprinājās agresijas izpausmes, tāpēc nācās pārtraukt skolas gaitas un pāriet uz mājapmācību.
"Mēs zaudējam savu asistenti, jo viņa teica, ka atrada labāk atalgotu darbu. Biju likusi sludinājumus, bet neviens neatsaucās," stāsta Roja mamma.
Asistentu darba samaksa valstī ir tik kritiska, ka nemotivē cilvēkus strādāt šo darbu. Bieži vien vecākiem nākas atvērt savu maciņu, lai piesaistītu palīgu vai arī pašiem jākļūst par asistentiem savām atvasēm. Inga – to arī izdarīja. Aizgāja no darba, lai koptu dēlu.
Man nav izdevīgi maksāt asistentam. Strādāt tikai priekš asistenta. Jo no valsts [atbalsts] ir tikai 200 eiro, un par 200 eiro neviens man nenāks strādāt. Tas nav viegls darbs.
Asistenta atalgojuma jautājums valstī netiek risināts jau gadiem ilgi, saka Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, uzsverot, cik ļoti būtiska ir šāda cilvēka klātbūtne ģimenē. Jo tad vecāki var turpināt strādāt un būt sabiedrībā, bet viņu bērni – iegūt vēl kādu personu, kam uzticēties.
"Naudas summas, ko maksā asistentam, viens no lielākajiem šķēršļiem, jo summa ir pazemojoša, tā nav cilvēka cienīga samaksa. Un nav sakārtoti jautājumi par sociālajām garantijām," skumjo ainu iezīmē Latvijas Autisma apvienības vadītāja.
Parasti cilvēki, kas pavada 15-20 gadus kā asistents savam bērnam, viņi neveic sociālās iemaksas, un tad pensijas ir nožēlojamas. Nav sabiedrības interesēs, lai vecāki ir asistenti. Būsim reāli, vecāki mirst. Ņemot vērā, ka bērni ir smagi, viņiem nav laika parūpēties par sevi un mēs nevaram pieļaut iespēju, ka vecāks ir vienīgais, kas rūpējas par bērnu.
Diemžēl tieši tādā situācijā šobrīd atrodas Inga un teic, ka atbalstu jūt tikai no ģimenes un draugiem.
"No valsts drīzāk nosodījumu, ka tas ir mans sods un tiec galā kā gribi. Man prieks, ka man ir Hetere. Es saprotu, ka neesmu brāķis kā mamma. Ka man ir vesels bērniņš. Heterīte man palīdz grūtajos brīžos saņemties," saka Inga.
Un, kamēr sievietes vīrs ārzemēs pelna iztiku ģimenei, Ingas ikdiena paiet, rūpējoties par dēlu.
"Pēdējās dienās labprāt iet ārā. Braucam uz mežu. Vai pie ūdens. Patīk, kad ejam peldēties. Un tad es sapratu, kāpēc. Jo es kliedzu, un viņš mani grūž tajā ūdenī. Tas viņam izraisa prieku. Viņš uzjautrinās, jo būtībā baigas retums, kad viņš smejas. Tad man tas ir kā balzāms dvēselei. Pēc tam es es ilgi dzīvoju ar to domu, ka Rojam bija jautri," savus prieka brīžus iezīmē mamma, sava dēla asistente.
Taču, lai gan Inga pēc dabas ir optimiste, arī stipras sievietes dzīvē var būt vājāki brīži. Tāpēc, kā saka pati, par tālāku nākotni nedomā. Vien ļoti cer, ka pēc iespējas ātrāk būs iespēja atgriezties darba tirgū.
"Es nevaru sūdzēties, bet gribētos strādāt. (Klusē.)"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
