Bēgļiem grib atcelt pabalstu latviešu valodas apguvei

Savukārt par latviešu valodas politiku atbildīgā Izglītības ministrija, kas nav tikusi iesaistīta likumprojekta izstrādāšanā, ieceri vērtē piesardzīgi.

Līdz ar ikmēneša uzturēšanās pabalstu, bēgļiem tiek kompensēti arī izdevumi par latviešu valodas kursu apmeklēšanu. Lai mācītos latviešu valodu, katru mēnesi iespējams saņemt 49,8 eiro pabalstu. Taču tagad ir sagatavotas izmaiņas Patvēruma likumā, kas paredz no šā pabalsta nākamgad atteikties.

Video

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šā pabalsta administrēšanas izmaksas ir salīdzinoši lielas pret plānoto ieguvumu un latviešu valodas mācīšanu nodrošina vairākas valsts iestādes, tāpēc šim mērķim atvēlētais valsts budžeta finansējums var pārklāties.

Priekšlikuma autors ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tomēr ne viens no tās pārstāvjiem šodien neatrada laiku, lai skaidrotu, kāpēc izmaiņas nepieciešamas.

Līdz ar to bez atbildes ir palikusi virkne jautājumu. Cik daudz nodokļu maksātāju naudas ir atvēlēts, lai apmaksātu latviešu valodas mācīšanu bēgļiem? Vai nauda tērēta nelietderīgi, ja reiz tiek saskatītas iespējas atteikties no šā pabalsta? Kā turpmāk tiks finansēta latviešu valodas mācīšana bēgļiem, un vai nepastāv risks, ka bez pabalsta viņi nebūs motivēti apgūt latviešu valodu, kas ir pamats, lai pretendētu iegūt darbu un integrētos vietējā sabiedrībā?

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija, kas atbild par latviešu valodas politiku, atteikšanos no valodas mācību pabalsta vērtē piesardzīgi. Kā norāda ministrijas valsts sekretāre, Latvija vēl nav uzkrājusi pietiekamu pieredzi, lai izdarītu viennozīmīgus secinājumus par to, vai dažādie atbalsta veidi valodas apguvei ir savstarpēji konkurējoši, vai tomēr papildinoši.

Plānots, ka likuma izmaiņas nākamnedēļ tiks izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tās nonāks valdības darba kārtībā, bet galavārds par atteikšanos no pabalsta bēgļiem latviešu valodas apguvei būs jāsaka Saeimai.