Bērna piedzimšana: kādi pabalsti šobrīd pieejami Latvijā?

Valsts sniegtais atbalsts ģimenēm, kurās piedzimst bērns, ir dažādu pabalstu veidā, kas palīdz mazināt finansiālo slogu un veicina ģimenes labklājību. Šie pabalsti ir pieejami visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā un ir saņēmušas personas kodu, un tie ietver gan vienreizējus pabalstus par bērna piedzimšanu, gan ilgtermiņa atbalstu bērna kopšanai un audzināšanai.

Valsts pabalsts

Lai atbalstītu jaundzimušo ģimenes, valsts izmaksā vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu, ko ir tiesības saņemt Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir piešķirts personas kods.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro par katru piedzimušo bērnu un to var saņemt viens no vecākiem par katru dzimušo bērnu vai aizbildnis, ja bērns ņemts aizbildniecībā līdz viena gada vecumam.

Noskaties: Labklājības ministrija sola izcīnīt 133 miljonus eiro, lai jau nākamgad celtu pabalstus ģimenēm

Pašvaldības pabalsts

Taču pēc bērna piedzimšanas ģimenes var vērsties arī vietējā pašvaldībā. Tā apmērs ir dažāds un mērāms no 100 eiro līdz pat 1000 eiro, tāpat pašvaldībās dažādi noteikumi pabalsta saņemšanai. Ar plašāku sarakstu, cik katra pašvaldība piešķir par jaundzimušo, vari iepazīties šeit.

Maternitātes pabalsts

Lai kompensētu darbā negūtos ienākumus, kad sieviete aiziet grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, valsts ikvienai sociāli apdrošinātai sievietei piešķir maternitātes pabalstu.

Pabalstu izmaksā divās daļās – par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām un dzemdību atvaļinājuma 56 vai 70 dienām.

Noskaties: Dzemdību nama vēsturē pirmo reizi diena bez neviena jaundzimušā. Kādēļ dzimstība mazinās? Saruna ar vecmāti

Sievietes, kuras grūtniecības uzskaitē stājušās līdz 12. grūtniecības nedēļai un visu grūtniecības laiku saņēmušas medicīnisko aprūpi, var saņemt papildu 14 dienu atvaļinājumu. Tas tiek pievienots grūtniecības atvaļinājumam, tādējādi kopā maternitātes pabalstu valsts piešķir par 70 kalendārajām dienām.

14 dienu papildu atvaļinājumu sieviete saņem arī tad, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību periodā rodas veselības sarežģījumi, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni. Arī šajā gadījumā 14 dienu ilgais papildu atvaļinājumu tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam un kopā pabalstu piešķir par 70 kalendārajām dienām.

Atsevišķos gadījumos tiesības uz maternitātes pabalstu ir arī bērna tēvam vai citai personai, ja

• bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai;
• māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas;
• ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt;
• vai bērns ir atradenis.

Maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

No 2020. gada 1. janvāra tiesības uz maternitātes pabalstu ir arī sievietēm, kuras zaudējušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma.

Paternitātes pabalsts

Lai tēvi varētu iesaistīties savu jaundzimušo bērnu aprūpē, viņiem ir iespēja līdz bērna sešu mēnešu vecumam izmantot 10 darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu. Sociāli apdrošinātām personām paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām:

• bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu;
• vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju;
• vienai personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Paternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Vecāku pabalsts

Tiesības uz vecāku pabalstu ir personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas vecāku apdrošināšanai:

• ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (datums, no kura piešķir vecāku pabalstu) vai
• ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

No 2023. gada 1. janvāra bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Ir iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem:

• 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu, bet nenododamo daļu, kas pienākas divus kalendāra mēnešus vienam vecākam, katrs no vecākiem varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu;
• 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, bet nenododamo daļu, kas pienākas divus kalendāra mēnešus vienam vecākam, katrs no vecākiem varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, iepriekš minētajos 19 un 13 mēnešu periodos ietverams arī maternitātes pabalsta izmaksas periods.

Jaunie nosacījumi par 2 mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.

Laikā kamēr viens vecāks saņem maternitātes pabalstu, otrs vecāks var saņemt vecāku pabalsta nenododamo daļu.

Būtiski ir atcerēties, ka nenododamās daļas laikā vecākam ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un viņš vai viņa nevar gūt ienākumus.

Ir 3 izņēmumi, kad viens vecāks var izmantot otram vecākam paredzēto 2 mēnešu nenododamo daļu:

• ja bērnam nav atzīta paternitāte;
• ja otrs vecāks miris;
• ja otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.

No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalstu pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu izmaksā 75% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Bērna kopšanas pabalsts

Valsts izmaksā bērna kopšanas pabalstu, ko ir tiesības saņemt Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir piešķirts personas kods.

Bērna kopšanas pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem – māte vai tēvs.

! Pabalstu nepiešķir par bērnu, par kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts.

Pabalsta apmērs:

• par 1 bērna kopšanu līdz 1,5 gada vecumam – 171 eiro;
• par 1 bērna kopšanu no 1,5 līdz 2 gadu vecumam – 42,69 eiro.
• Par bērniem vecumā līdz 1,5 gadam, piemaksa pie pabalsta par dvīņu vai vairāku, vienās dzemdībās dzimušu, bērnu kopšanu – 171 eiro mēnesī par otro un katru nākamo bērnu.
• Par bērniem vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, piemaksa pie pabalsta par dvīņu vai vairāku, vienās dzemdībās dzimušu, bērnu kopšanu – 42,69 eiro mēnesī par katru nākamo bērnu.

No 2014. gada 1.oktobra par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu.

Ģimenes valsts pabalsts

Lai nodrošinātu universālu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, valsts ģimenēm par bērna audzināšanu no viena līdz 16 (20) gadu vecumam izmaksā ģimenes valsts pabalstu.

Pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 16 gadiem vai ir vecāks par 16 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs:

• par vienu bērnu – 25 eiro;
• par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu);
• par trīs bērniem – 225 eiro  (75 eiro par katru bērnu);
• par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.

Goda ģimenes apliecības priekšrocības

Apliecība "Goda ģimene" ir valsts veidota un Sabiedrības integrācijas fonda īstenota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, kuras aprūpē trīs un vairāk bērni, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.

Šīs apliecības īpašniekiem ir iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā vairāk kā 600 valsts un privātie uzņēmumi Latvijā.

Autors: Kristiāna Rupeika