"Bērni ir ļoti slinki atbildēt pilnos teikumos." Pirmie 3. un 6. klašu monitoringa rezultāti atklāj problēmas
Šajā mācību gadā 3. un 6. klašu skolēni pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal kārtoja valsts pārbaudes darbus. Tie bija monitoringa darbi, kuros bērnu zināšanas vērtēja trīs jomās – tekstpratībā, rēķinpratībā un izpratnē par dabaszinātnēm. Kādi ir pirmie rezultāti un ko tie atklāj par skolēnu zināšanām?
Latvijā līdz šim trūka regulāru un uzticamu datu par skolēnu zināšanām dažādos vecumu posmos. Bieži vien tikai saņemot neapmierinošu 9. klases eksāmenu rezultātu, skolēns uzzināja, ka viņam ir kādi robi zināšanās, lai gan patiesībā tie bijuši jau sen, tikai nav laikus pamanīti. Tādēļ arī tika lemts no šī gada ieviest monitoringa darbus, kuru rezultātus nupat apkopojusi arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Datos redzams, ka trešklasnieki vislabāk tikuši galā ar rēķināšanu, sasniedzot vidēji 56%, tikmēr zemāki rezultāti uzrādīti tekstpratībā un dabaszinātnēs, attiecīgi vidēji iegūti 47% un 49%. Tikmēr sestklasniekiem vislabāk veicas tekstpratības monitoringa darbā, kur iegūti vidēji 58%, bet sliktāk eksakto priekšmetu jomā – rēķinpratībā vidējais rezultāts ir 38%, bet dabaszinātņu pratība – tikai 35%.
Vai rezultāts ir slikts? To šobrīd ministrijā nevarot pateikt, jo, iespējams, ka šāda situācija bijusi vienmēr, bet tikai līdz ar monitoringa darba ieviešanu, mēs šo ainu ieraugām.
"Rezultāti kopumā ir tādi, kādus mēs prognozējām, izņemot šo sesto klasi, kur mums dabaszinātnēs un rēķinpratībā uzrādās zemāki rezultāti. Un tas, protams, mums liek uzdot jautājumu, kur mēs tos bērnus pazaudējam pa ceļam? Jo sestā klase ir brīdis, kad arī šis saturs paliek sarežģītāks, kur ir abstraktākas lietas, ir procenti, daļskaitļi," saka IZM projekta "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai" vadītāja Inese Vilciņa.
Skolēniem labāk veicies vienkāršos uzdevumos – atrast informāciju un faktus, veikt vienkāršus aprēķinus, nolasīt informāciju vienkāršās diagrammās. Bet grūtāk gājis uzdevumos, kuros nepieciešams izmantot augstākā līmeņa jeb dziļās domāšanas prasmes – secināt, pamatot.
Līdzīgas atziņas par monitoringa darbu ir arī Rīgas 45. vidusskolas 3. klases audzinātājai Sarmītei Sīpolai, kura gan saka – kopumā rezultāti viņas klasei bijuši gana labi un tādi, kādus jau gaidījusi.
"Man lieli pārsteigumi nebija, jo tie skolēni, kuriem arī mācību gada laikā, kā nu kuram sanāk — kuram ir labāki, kuram švakāki rezultāti —, tas arī parādījās šajos darbos. Skolēns, kurš lasa švakāk, var atbildēt uz konkrētu jautājumu, kas tur notika vai kas tur notiks tālāk, bet tajā tekstpratībā viņiem bija jāraksta pilnos teikumos. Bērni ir ļoti slinki atbildēt pilnos teikumos. Viņi var ar vienu vārdu, bet tad attiecīgi punktu skaits ir mazāks," pauž Sīpola.
Tikmēr vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa saka – viņa sagaida, ka šie monitoringa darba rezultāti nepaliks skolu atvilktnēs, bet gan tiešām tiks izmantoti, lai agrīni konstatētu tos robus, kas bērnam ir 3. vai 6. klasē.
"Es, kā vecāks sagaidītu, ka manam bērnam arī tiek individuāla programma sastādīta, ja ir tāda nepieciešamība. Tik tālu tas viss izklausās ļoti pareizi un vērtīgi. Noteikti ir jautājums, kā katra šī skola spēs strādāt ar datiem un kāda ir tā mūsu datu pratība. Ko mēs darīsim, saņemsim rezultātus un tikai nošausmināsimies vai sekos tālāka darbība," norāda Akmentiņa-Smildziņa.
Izglītības ministrijā saka – šobrīd skolām esot instrumenti, kā bērniem ar kādiem zināšanu robiem palīdzēt, tāpat plānotas vēl papildu pedagogu apmācības. Vienlaikus gan – tas, kā un cik nopietni šos datus ņems vērā, būs atkarīgs no katras pašvaldības un skolas individuāli.
"Ar šo projektu "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai" mēs arī strādājam ar datu pratību pašvaldību līmenī, skolu līmenī. Un arī ir svarīgi, cik lielā mērā skolas un pašvaldības šos datus izmantos tādā veidā, veidojot sistēmu, kas ir skolēnam draudzīgāka, kur mēs spējam saskatīt katru skolēnu, viņa problēmas, izaicinājumus un arī viņa stiprās puses daudz savlaicīgāk. Un, attiecīgi, arī pielāgojot šo mācību procesu šī skolēna vajadzībām," teic Izglītības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore Laura Treimane.
Ministrija arī sola, ka jau nākamgad šādi monitoringa darbi notiks ātrāk, lai tos paspētu izlabot vēl mācību gada laikā, tā skolēniem un vecākiem sniedzot atgriezenisko saiti par katru skolēnu pirms vasaras. Vienlaikus jau nākamgad, kā pilotprojektu plānots ieviest arī monitoringa darbu pirmsskolās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
