Uz saturu

Biķernieku memoriālā piemin holokausta upurus

Godinot vairāk nekā 35 tūkstošus nacistiskās okupācijas laikā noslepkavoto cilvēku, Biķernieku memoriālā notika Holokausta upuru piemiņas brīdis. Ceremonijā uzsvēra gūtās vēstures mācības un arī atgādināja par atbildību(novērst naidu un vardarbību mūsdienu pasaulē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Biķernieku memoriāls ir lielākā masu slepkavību izpildes vieta Latvijā, kur nacistiskās okupācijas laikā tika nogalināti vairāk nekā 35 tūktoši cilvēku. Šī vieta kalpo par atgādinājumu tam, cik būtiski ir mācīties no vēstures, lai novērstu līdzīgas traģēdijas nākotnē. Šodien, starptautiskajā Holokausta upuru piemiņas dienā, Biķernieku memoriālā klātesoši bija arī jaunieši no Vācijas.

Jauniete no Vācijas Rena norādīja: "Mēs visi jūtamies ļoti aizkustināti – tā ir viena no lielākajām masu nāvessodu izpildes vietām, un mēs esam šeit, lai godinātu upurus, kā arī pārdomātu naida, vardarbības sekas un to, cik necilvēcīgi cilvēki var būt. Mums ir arī ļoti svarīgi domāt par nākotni un novērst šādas lietas. Ir tiešām ļoti emocionāli būt šeit."

Piemiņas brīdis ne tikai godina upurus, bet arī aicina pārdomāt šodienas pasaules realitāti – laikā, kad globālie konflikti un naida izpausmes joprojām apdraud sabiedrības mieru, pauž muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.

"Es domāju, ka tomēr mēģinājums kaut kādā ziņā pasauli, ja ne padarīt labāku, tad vismaz mēģināt nepadarīt pasauli sliktāku – ir viena svarīga motivācija. Ņemot vērā to, kas tagad notiek – Krievijas iebrukumus Ukrainā, "Hamās" uzbrukums Izraēlā, bet atcerēsimies kari arī citos reģionos, par kuriem mēs varbūt mazāk zinām – mums jābūt tomēr par daļu no risinājuma, ne problēmas," saka Ļenskis.

Jau trīs gadus ilgstošais karš Ukrainā raisa smeldzīgas paralēles ar vēstures traģēdijām, stiprinot kopīgu izpratni par ciešanām un izdzīvošanas cīņu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucelovs norādīja: "Es uzskatu, ka tas, kas pašlaik notiek, nav ādas, kristietības vai jūdaisma jautājums, tas ir ukraiņu nācijas eksistences jautājums. Tāpēc mums pašreizējais karš ir genocīda karš, un mēs patiesi saprotam ebreju kopienas sāpes gan šeit, gan Ukrainā, kad runa ir par kara realitātes un vēstures seku izpratni."

Savukārt Ļenskis mudināja: "Atcerēsimies, ka lielākā daļa Latvijas ebreju nenodzīvoja pat līdz nometņu izveidošanai. Lai gan Aušvica kļuva par simbolu nacistu noziegumiem, tā bija tikai daļa no kopainas."

Šodien aprit 80 gadi kopš tika atbrīvota Aušvica–Birkenava – lielākā nacistu koncentrācijas nometne, kurā tika nogalināti aptuveni miljons ebreju un tūkstošiem citu tautību pārstāvju. Gadadienas pasākumu Aušvicā apmeklēja daudzu valstu līderi – Lielbritānijas karalis, Ukrainas prezidents un arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm