Deviņu automobiļu sadursme, kas svētdienas, 15. februāra, rītā izvērtās uz Ķekavas apvedceļa un kurā cietuši seši cilvēki, notika biezas miglas apstākļos, tā akcentē Ceļu satiksmes drošības direkcijas drošības eksperts Oskars Irbītis. Iespējams, kāds autovadītājs biezajā miglā sāka bremzēt, kāds cits vēlējās izvairīties un sāka manevrēt uz ceļa, izraisot "diezgan lielu bardaku" un sadursmi.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, kurš klātienē apskatīja negadījuma vietu un runāja ar avārijā iesaistīto spēkratu šoferiem, telefonsarunā portālam "tv3.lv" stāsta – negadījums notika taisnā ceļa posmā. Izmeklēšana par notikušo aizvien turpinās, arī CSDD pēta masīvo avāriju, tomēr patlaban kā galvenā versija izgaismojas laikapstākļi – bieza migla kombinācijā ar spožu sauli.
"Iebraucot miglā, viens bremzē, viens nebremzē, viens vēlas izvairīties un sāk uz ceļa manevrēt, un tad sākas diezgan liels bardaks, kādam kaut kas samisējās," notikušās avārijas iespējamo scenāriju izvirza Irbītis.
Oskars Irbītis
CSDD satiksmes drošības eksperts
"Tas negadījuma laiks bija tāds, ka ļoti spilgti spīdēja saule, bet vienlaikus bija migla. Tie ir ļoti, ļoti nelabvēlīgi apstākļi, kas maksimāli samazina kontrastus. Bieži šādos laikapstākļos autovadītāji turpina braukt ar dienas gaitas lukturiem, nepārslēdzot tās uz tuvajām gaismām. Tādā gadījumā automobilim aizmugurē nedeg nekas, un tas var ļoti veicināt šādu negadījumu rašanos."
Pēkšņā migla uz Ķekavas apvedceļa izklīda diezgan ātri, jo, kā stāsta Irbītis, tad viņam, dodoties uz notikuma vietu, ceļš bija labi pārredzams. Tomēr virzienā uz sadursmes vietu, braucot lejā no Rīgas HES Ķekavas virzienā, bija novērojama dūmaka. "Sadursme uz Ķekavas apvedceļa nebija vienīgais negadījums apkārtnē. Pie Ķekavas ap to laiku bija notikusi vairāku automašīnu un satiksmes autobusa sadursme, bet tur cilvēki necieta," stāsta drošības eksperts.
Pētot notikuma vietā iegūtos video materiālus, Irbītis vērš uzmanību, ka visas sadursmē iesaistītās automašīnas atradās čupā. Viņaprāt, tas liecina, ka bijušas vairākas secīgas sadursmes. "Ļoti pozitīvu lomu nospēlēja gar ceļa barjerām saputinātais sniegs, kas palīdzēja spēkratiem apstāties un mazināja triecienu sekas," bilst Irbītis. "Varbūt tieši pateicoties sniega vaļņiem arī izpalika avarējušās gāzes cisternas sprādziens. Kā tiek ziņots, tad gāzes speciālisti uz vietas savāca padsmitiem tonnu, un tas ir ļoti labs rādītājs."
Vaicāts par ceļa stāvokli negadījuma brīdī, Irbītis norāda – tas bija ideālā stāvoklī. Tas bijis tīrs, bez sniega, un noteikti nebija slidens. Arī avārijā iesaistīto automobiļu stāvoklis tehniski bijis labs, spēkrati bija aprīkoti ar ziemas braukšanai aprīkotām riepām. Sarunas ar aculieciniekiem, šoferiem, kas bija iesaistīti avārijā, Irbīšaprāt, gan neko daudz neatklās, jo tās ir krasi atšķirīgas. "Bija briesmīga migla tajā brīdī, tas izmaina uztveri," akcentē eksperts. "Šoferi tā arī saka – bija traka migla un pēc tam bija daudz sasistu mašīnu."
Oskars Irbītis
CSDD satiksmes drošības eksperts
"Uz vadītāju teikto maz var paļauties. Katrs redz savu punktu – labākajā gadījumā, priekšā braucošo auto. Šādos apstākļos lielākais darbs būs tiesu ekspertiem – rekonstruēt šo gadījumu. Noskaidro, kādā secībā sadursme notika."
Vaicāts, kādi ir pirmie secinājumi – kā nākotnē izvairīties no šādām sadursmēm – Irbītis uzsver: ir jābrauc atbilstoši miglas apstākļiem. Iebraucot miglā, vispirms pakāpeniski jāsamazina ātrums, neatkarīgi no tā, vai spīd vai nespīd saule. Vienlaikus ir jāieslēdz automobilim miglas lukturi un jāturpina pārvietoties ar samazinātu ātrumu un bez straujām kustībām. "Miglā mēs piedzīvojam optisko ilūziju – priekšmeti šķietami atrodas tālāk nekā patiesībā. Jācenšas noteikt, cik patiesībā mēs tālu spējam saskatīt, piemēram, koncentrējoties uz ceļa stabiņiem, tas arī palīdzēs noteikt pareizo ātrumu, lai pēc iespējas tālāk varam saskatīt," padomu dod Irbītis.
Versiju par to, ka, iespējams, avārijas brīdī daļai automobiļu nebija ieslēgti miglas lukturi, apstiprina arī CSDD darbinieku veiktā apskate. Tā atklāja, ka daļai spēkratu, kuriem mehāniski jāieslēdz miglas lukturi, tie nebija ieslēgti. "Mēs, protams, nevaram apgalvot, ka tie nebija ieslēgti arī avārijas brīdī," bilst Irbītis.
Viņš atgādina, ka CSDD izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot, kāpēc šāda deviņu automobiļu sadursme notika un piedāvāt risinājumus, lai tāda vairs neatkārtotos. Šobrīd kā viens no iespējamiem drošības uzlabošanas risinājumiem uz Ķekavas apvedceļa būtu interaktīvo ceļazīmju uzstādīšana. Tās autovadītājus jau laikus brīdinātu par sliktiem apstākļiem, kā miglu, un ka ir jāsamazina ātrums. Latvijā patlaban interaktīvās ceļazīmes izvietotas uz Vidzemes šosejas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jau vēstīts, ka deviņu spēkratu sadursme uz Ķekavas apvedceļa notika ap pulksten 9. Valsts policija informēja, ka septiņi no sadursmē iesaistītajiem auto bija vieglie transportlīdzekļi, bet divi – kravas auto. Negadījuma vietu pēc notikušā pameta viens vieglais automobilis, kurš necieta.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uz vietas kopumā sniedza palīdzību 16 cilvēkiem, no kuriem seši stabilā stāvoklī nogādāti medicīnas iestādē.
Viens no avārijā iesaistītajiem auto bija gāzes vedējs, kura cisterna apgāzās, spēkratam nobraucot no ceļa un apgāžoties grāvī. Avārijas seku – gāzes noplūdes – likvidēšanai uz vietas tika izveidots operatīvais štābs ar plašu dienestu iesaisti. Glābšanas darbi avārijas vietā turpinājušies teju diennakti, un satiksmes uz Ķekavas apvedceļa atjaunota pirmdien, 16. februārī, pulksten 6.28, tā vēstīja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
