Novembris – patriotu mēnesis Latvijā. Laiks, kad godinām tos, kuri cīnījušies par mūsu valsts brīvību un neatkarību. Un īpaša vieta šajā stāstā ir Brīvības piemineklim – Latvijas sirdspulsam un brīvības simbolam, kas svin savu 90. jubileju. Par godu šim notikumam, šodien Brīvības pieminekļa laukumā atklāta izstāde, kas atklāj pieminekļa slepenos stāstus – tā simbolus, vēstures liecības un nozīmi Latvijas identitātē.
Deviņdesmit gadus – tik ilgi Brīvības piemineklis atrodas Rīgas sirdī kā Latvijas neatkarības, brīvības un lepnuma simbols. Tas glabā mūsu tautas atmiņas – stāstu par drosmi, ticību un mīlestību pret mūsu zemi. Un šogad, atzīmējot pieminekļa apaļu jubileju, atceramies arī tā autoru – tēlnieku Kārli Zāli, kurš reiz vēlējās, lai viņa darbs būtu saprotams visiem un visos laikos.
Gadu gaitā pilsēta ir mainījusies, bet Brīvības piemineklis turpina atgādināt – kas mēs esam un par ko mūsu senči ir cīnījušies. Un cilvēki, kuri te atnāk ar ziediem un sirdī iedegtu lepnumu, zina teikt, ka brīvība – nav pašsaprotama lieta.
Gunārs Goba
Latviešu virsnieku apvienības valdes loceklis, pulkvežleitnants
"Esmu viens no cilvēkiem, kas, ejot garām piemineklim, noņemu cepuri. Diemžēl – to tā nepraktizē tagad vīrieši. Bet Ulmaņa laikā to darīja katrs godīgs cilvēks."
Pieminekļa celtniecība tika finansēta no tautas saziedotiem līdzekļiem. Kad 1935. gadā 18. novembrī to atklāja, Gunāram Gobam bija nepilni divi gadi: "To neatceros, bet tēvs stāstījis, ka esmu čāpojis garām un skatījies un baidījies no daudziem cilvēkiem. Atklāti sakot, gandrīz katrus svētkus te atnāku. Man jau 92. gads. Te ir svētku sajūta. Nav svarīgi, ko te runā, svarīgi, ko izjūt te cilvēki."
Arī šodien kungs ir atnācis pie Brīvības pieminekļa, lai aplūkotu izstādi, kura vēsta par pieminekļa simboliem un to nozīmi Latvijas vēsturē.
Celts ar mīlestību, sargāts ar cieņu un atjaunots ar ticību nākotnei. Brīvības piemineklis ir piedzīvojis četras restaurācijas, bet vienmēr saglabājis savu būtību! Arī tā novietojums pauž zināmu attieksmi.
Una Jansone
Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāve
"Mātes Latvijas tēls vērsts uz Rietumiem, tā apliecinot Latvijas brīvvalsts orientāciju uz rietumu vērtībām un kultūru. Savukārt pret Austrumiem, važu vai ķēžu rāvējs, ka saraujam savas pakļautības saites. Iekšējas pasaules nevarības saites un uzsākam jaunu dzīvi."
Izstādes organizētāji – Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji pārliecināti, ka ikviens, aplūkojot izstādes piedāvāto informāciju, gūs kādas jaunas atklāsmes. Kā interesants fakts tiek izcelts – Kārļa Zāles veidotais – Brīvības pieminekļa 1930. gadā celtniecības plāns.
"Es zināju, ka šodien ir tieši 90 gadi. Man pašai vecmāmiņa daudz stāstīja. Mēs jau tos simbolus nezinām. Kāda doma bijusi ielikta visa celtniecības procesā, kas attēlots," saka izstādes apmeklētāja Dace.
"Brīvības piemineklim ir jābūt katras ģimenes goda vietā. Kaut reizi gadā atnākt ar savu dzimtu pie pieminekļa. Mūsu ģimenē, kad bijām piedzimuši, sākumā veda pie Brīvības pieminekļa un tikai tad uz mājām. Brīvība – augstāka par visu citu, tur arī ir runa par mūsu vērtībām," saka tautas mūziķe Julgī Stalte.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Izstādi varēs aplūkot līdz 9. decembrim. Ikviens tiek aicināts piedzīvot šo notikumu un ar savu klātbūtni godināt mūsu brīvības simbolu.
