Bula: Ne visiem padomju laiku pieminekļiem ir vieta publiskajā pilsētvidē

Pēdējos gados pārvaldes vadītāja amats bija Jurim Dambim, kurš pēc sava aiziešanas norādīja uz problēmām ar būvnieku spiedienu un komunikācijas trūkumu ar ministru līmeni.

"Es ļoti cienu Juri Dambi, un viņš ir bijis arī mans skolotājs. Viņš ir izgaismojis vairākas problēmas, ar kurām, iespējams, nāksies sastapties arī man," norāda Bula. Viņa piekrīt Dambja viedoklim par nepieciešamību aizsargāt esošo normatīvo regulējumu, īpaši attiecībā uz Rīgas vēsturisko centru, un norāda, ka tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jāņem vērā.

Uz jautājumu par potenciālajiem izaicinājumiem, Ināra Bula atzīmē, ka ģeopolitiskā situācija ir radījusi nepieciešamību koncentrēties arī uz kultūras pieminekļu drošību. "Drošība ir būtisks jautājums, par kuru ir jādomā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā," viņa uzsver.

Runājot par savām galvenajām prioritātēm, Bula min trīs galvenās jomas: darbinieku labbūtība, sadarbības paplašināšana ar īpašniekiem un uzsvars uz drošību. "Pirmā prioritāte ir darbinieki un viņu labbūtība, kas ietver arī pārslogotības samazināšanu un atalgojuma jautājumu risināšanu," skaidro Bula.

Ināra Bula atzīst, ka darbinieku darba apstākļi ir svarīgi un ka šobrīd bieži jūtama darbinieku pārslogošana. Viņa uzskata, ka būtu jāapsver iespēja pārskatīt noslodžu sadalījumu un veikt iekšējos procesus, lai samazinātu pārslodzi. "Mans uzdevums ir saglabāt visus darbiniekus un saprast, kur ir vājie punkti, kas izraisa pārslodzi," viņa piebilst.

Kad tiek jautāts par iespējamām budžeta izmaiņām, Ināra Bula ir pragmatiska. Viņa saprot, ka pašreizējā finanšu situācija nenodrošina tūlītēju atlīdzības palielinājumu, taču cer uz iespējamu finansējuma pieaugumu nākotnē.

Vēl viens no aktuālajiem jautājumiem ir kultūras mantojuma aizsardzība krīzes situācijās. "Ja mēs runājam par kultūras mantojuma aizsardzību dabas, cilvēka izraisītās katastrofās vai militāra apdraudējuma situācijās, īpašniekiem būs jāizvērtē riski un jābūt gataviem reaģēt," skaidro Bula. Viņa norāda, ka īpašniekiem būs jābūt sagatavotiem reaģēt uz ugunsgrēkiem, plūdiem un citām katastrofām.

Kā vienu no piemēriem Ināra Bula min dažādas dabas katastrofas, kas var apdraudēt kultūras pieminekļus, piemēram, vētras, lietus vai ugunsgrēks. Viņa uzsver, ka īpašniekiem ir jābūt gataviem operatīvi reaģēt, zinot, kādi dienesti būtu jāiesaista un kā rīkoties.

Tāpat Bula norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš sabiedrības izpratnei par kultūras mantojuma nozīmi. "Kultūras pieminekļi ir mūsu identitāte un kultūrvēsturiskās vērtības. Mums ir jāsaglabā tas, kas mums ir kā nācijai," uzsver Ināra Bula.

Viņa arī norāda, ka sarunas ar pieminekļu īpašniekiem kļūs aktīvākas, lai izvērtētu riskus un veiktu pasākumus, lai aizsargātu vēsturiskos objektus. Tāpat, komentējot publiskos pieminekļus, viņa norāda uz nepieciešamību izskaidrot to vēsturisko kontekstu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par to nozīmi.