No vienas puses, dezinfekcijas un drošības pasākumi palielinās plastmasas atkritumu kaudzes. No otras puses, transporta un rūpniecības krituma dēļ tiek prognozēts būtisks CO2 izmešu sarukums.
Koronavīrusa izplatība pasaulē ir iedragājusi tā saucamo zaļo domāšanu. Un tagad vienreizējos cimdus lielveikalos velk pat visdedzīgākie dabas aizstāvji. Pēdējos gados veiksmīgi aizsāktā cīņa plastmasas atkritumu samazināšanā epidēmijas laikā cieš smagu sakāvi. Vienreizējie trauki, maisiņi un cimdi ir kļuvuši par nepieciešamību, lai aizsargātos no "Covid-19" .
Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Pasaules dabas fondā atzīst, – pašlaik citādāk nevar. Pagaidām gan neviens neņemas prognozēt, cik stipri varētu mainīties atkritumu struktūra ārkārtas situācijas dēļ. Tomēr arī krīzes laikā iedzīvotāji aicināti nepārspīlēt.
"Tas, ko noteikti vajadzētu pārdomāt, – tie ir iepirkšanās apjomi. Ir noteikti jāpiekrīt ieteikumam doties retāk uz veikalu un apvienot vienā braucienā visas nepieciešamības. Bet vēlos uzsvērt rūpīgu produktu iegādes izplānošanu. Lai mēs mazinātu pārtikas un citu produktu iepakojumu atkritumu apjomus," uzsver Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Vienlaikus vairākas Eiropas valstīs ir novērots būtisks CO2 emisiju samazinājums. Arī Latvijā. Pie mums lielākie emitējošie sektori esot saistīti ar enerģētiku, rūpniecību, lauksaimniecību un visvairāk ar transporta nozari. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā prognozē, ka krīzes dēļ Latvijai būs vieglāk izpildīt klimata mērķus 2030. Proti, tie paredzēja investīcijas energoefektivitātē un dažādu sektoru pārveidošanā, kuras pilnā apjomā vairs nebūs nepieciešamas.
"Bija modelēts, ka arī būtiskas investīcijas tieši transporta sektorā būs nepieciešamas. Attiecīgi Transporta apjoms un ar to saistītas emisijas būtiski samazinās, ko mēs pašlaik novērojam. Un no tāda viedokļa, jā, varbūt tā ir neliela pozitīva ziņa. Emisiju mērķus sasniegt mēs noteikti varēsim mazliet vieglāk. Noteikti runājam par vairākiem simtiem miljonu," stāsta VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Dabas aizstāvji tomēr uz emisiju sarukumu krīzes dēļ raugās visai skeptiski. "Ekonomikai brūkot, sabrūk arī ļoti labas un videi draudzīgas iniciatīvas, un pēc tam, protams, būs liels vilinājums iespējami ātri atgriezties līdzšinējā līmenī, ekonomiski domājot un nedomājot par ilgtspējību," norāda Dabas fonda direktors.
Tomēr tiek cerēts, ka koronavīrusa apkarošanas gaitā valstu demonstrētā spēja solidarizēties nākotnē noderēs arī tādu globālu jautājumu risināšanā kā klimata pārmaiņas un dzīvās dabas saglabāšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
