Lielai daļai Latvijā dzīvojošo ārzemnieku ir grūtības atrast šeit darbu, viņi arī izjūt plaisu iesaistei sociālajās un kultūras aktivitātēs ar Latvijas pamatiedzīvotājiem. Kopienu satuvināšanai šodien Vērmanes dārzā notika Imigrantu informācijas diena, kuras laikā ārzemniekiem rādītas dažādas integrācijas iespējas.
Patvēruma meklētājas statusu ieguvusī pakistāniete Zakija ieradusies uz imigrantu informatīvo dienu ar palielu kaudzīti CV un dodas aci pret aci runāt ar darbadevējiem. Interneta sludinājumos viņa vienmēr noraidīta, lai arī šai pakistānietei ir doktora grāds investīciju menedžmentā un maģistrs biznesa vadībā.
"Tiek prasītas abas valodas – krievu un latviešu, jo par pārsteigumu – te Rīgā pat starptautiskās komānijās ar angļu valodu neņem. Šobrīd eju latviešu valodas kursos, bet ir neiespējami vēl otro valodu – krievu – mācīties," savu pieredzi atklāj patvēruma meklētaja no Pakistānas Zakija.
Spēcīgu apņemšanos mācīties latviešu valodu pauž arī termiņuzturēšanās atļauju tikko saņēmušie krievi no Maskavas – Oļegs un Aleksandra. Uz pasākumu ieradušies, jo šobrīd Latvijā jūtas mazliet apjukuši. "Tieši pirms divām nedēļām sākām pastāvīgu dzīvi Rīgā. Pasākums mums noderīgs, jo esam Latvijā jauniņie, cenšamies te sadraudzēties un iepazīt jūsu valsti," stāsta termiņuzturēšanās atļaujas ieguvējs Oļegs.
Pasākumā pārstāvēti vairāki uzņēmumi, kas pieredz grūtības aizpildīt vakances ar vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc tagad lūkojas pieņemt arī Latvijā dzīvojošos ārzemniekus, ar laiku – tostarp arī bēgļus, kuriem prasme runāt latviski vēl nav labā līmenī. "Ir darbi noliktavā kā marķētājiem, krāvējiem, elektroiekrāvēju operatoriem, tur tiešām ir darbiņi, kur valodas zināšanas nav tas būtiskākais un galvenais. Galvenais ir kompetences un vēlmes strādāt," par iespējām atrast darbu stāsta Trialto personāldaļas vadītāja Kadrija Vasiļonoka.
Arī laucinieki, šodien iepazīstinot ārzemniekus ar latviešu zemes darbu tikumu, vienlaikus sagaida Latvijā dzīvojošo imigrantu darba rokas zemnieku saimniecībās. "Strādnieks atnāk vai aiziet, kad grib, vai arī neatnāk nemaz, tā kā, ja ir godprātīgi, strādāt griboši cilvēki ir laukos gaidīti," norāda Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas Pretnabadzības tīkla biedrībā skaidro – daļai imigrantu ar zemiem ienākumiem, sevišķi bēgļiem ir ļoti slikta situācija. Tā robežojas ar risku nonākt bezpajumtnieku patversmē.
Laila Balga, Latvijas Prenabadzības tīkls vadītāja
Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, līdzekļi imigrantu atbalstam netiek reāli piešķirti, un imigranti dodas tālāk uz valstīm, kur ir daudz labāki resursi, daudz labāka attieksme.
Nodarbinātības Valsts aģentūra izstrādājusi speciālu atbalsta programmu bēgļiem. Ronalds Kraže, NVA integrācijas programmas eksperts atklāj, ka programmas ietvaros, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis kopā ar tulku un trešo valstu pilsoņiem dodas pie darba devēja, un tulks ir blakus pirmo darba dienu, ir tas tilts starp darba devēju.
Būtisks palīgs ārzemniekiem izrādījies šopavasar sāktais projekts Informācijas centrs imigrantiem. Piecās pilsētās šajā vienas pieturas aģentūrā visu vienkopus imigranti var visu uzzināt un nokārtot dzīvei Latvijā. Līdz šim konsultēti nepilni divi simti ārzemnieku, lielākoties no Ukrainas, Krievijas, Irākas, Sīrijas un Afganistānas.
Kopumā Latvijā šobrīd dzīvo 70 tūkstoši ārzemnieku, un viņu skaits gadu no gada ir pieaudzis.
