Droni lido, un mēs urbinām degunu

Apkopojām, kas līdz šim zināms par notikumiem pirmdienas vakarā, kad dronu dēļ vairākkārt paralizēts lidostas "Rīga" darbs:

• Laikā no plkst. 18.00 līdz plkst. 22 lidostā trīs reizes nākas apturēt darbu, jo tās teritorijā lidinās nezināmi droni. Kopumā četru stundu laikā droni atlido un aizlido trīs reizes;
• Vienu brīdi kritiskās infrastruktūras zonā brīvi un netraucēti lidinājās pat trīs droni, kas esot īpaši tehniski sagatavoti, lai tos neredzētu uztveršanas iekārtas;
• Dronus pamanīja lidostas darbinieki un nekavējoties ziņo Civilās aviācijas aģentūrai (CAA), kā arī Valsts policijai, piesaistīti arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS);
• Dronu dēļ uz citām lidostās pārvirzītas trīs lidmašīnas. Periodiski noteikto ierobežojumu dēļ kavēti vairāki no Rīgas lidostas izlidojošie reisi. Lidkompānijām nodarīti iespaidīgi zaudējumi;
• Amatpersonas lēš, ka šī sabotāža varētu būt Krievijas izvērstā hibrīdkara sastāvdaļa;
• Lēmums par dronu notriekšanu netika pieņemts, jo, dienestiem ierodoties, dronu "akcija" jau bija beigusies;
• Notikušo tagad izmeklē Valsts policija, apstākļu noskaidrošanā iesaistīts ar Valsts Drošības dienests.

CAA direktors Māris Gorodcovs intervijā raidījumam "900 sekundes" paskaidroja, ka dienesti tika saukti vairākas reizes, bet lēmums par dronu notriekšanu tā arī netika pieņemts. Dienestiem ierodoties, dronu "akcija" jau bija beigusies.

Noskaties: CAA skaidro, kādēļ droni lidostā netika notriekti

"Mēs aicinājām gan Valsts policiju, gan arī NBS struktūrvienības, Zemessardzi, kas atsaucās, atsūtīja personālu arī ar attiecīgu aprīkojumu, lai palīdzētu. Tas bija uzreiz pēc pirmās reizes, kad mēs redzējām, ka tā situācija veidojas kritiska. Vienkārši tad, kad dienesti ieradās, tā dronu "akcija" bija beigusies. Tas ir iemesls, kāpēc mēs aicinājām NBS struktūrvienības, jo Valsts policija nevar notriekt dronus, bet arī tas tiek tagad grozīts, lai viņi savas kompetences papildinātu un viņiem arī būtu tiesības dronus notriekt," norādīja Gorodcovs.

Pēc trešdienas tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs preses konferencē īsi komentēja notikušo Rīgas lidostā: "Esam situācijā, kad visām institūcijām katru dienu ir jābūt gatavām."

Notikušo komentējis arī kādreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot, ka "pretdronu iekārtām ir jābūt pie visiem iespējamajiem kritiskās infrastruktūras objektiem."

"Ja šeit lido droni, tie jāneitralizē. Hibrīduzbrukumi pieaug visur, tai skaitā Latvijā un jāspēj reaģēt apsteidzoši, ar gatavību," vietnē "X" raksta Pabriks.

Pretdronu iekārtām ir jābūt pie visiem iespējamajiem kritiskās infrastruktūras objektiem. Ja šeit lido droni, tie jāneitralizē. Hibrīduzbrukumi pieaug visur, tai skaitā Latvijā un jāspēj reaģēt apsteidzoši, ar gatavību!

— Artis Pabriks (@Pabriks) January 14, 2025

Savukārt Saeimas deputāts Māris Kučinskis komentē: "Atkal bezspēcība (ne)reaģējot uz droniem. Ja pilnā nopietnībā var paziņot, ka nav bijusi iespēja notriekt vairākas stundas lidostas darbu paralizējošus dronus, rodas jautājums – kāpēc dažādiem dienestiem vispār jāpiešķir šaujamieroči."

Droni Rīgas lidostā tiek apspriesti arī citu soctīklu lietotāju vidū.

Mēs kādreiz varēsim notriekt vismaz vienu dronu?

— Andris Tihomirovs (@atihomirovs) January 14, 2025

Notikušo izmeklē Valsts policija un Drošības dienests

Valsts policija izmeklēs kriminālprocesu par nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma pantiem par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par kaitniecību.

Krimināllikums par kaitniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 12 gadiem, bet par gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu – brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem. Tāpat policija ierosinājusi administratīvo procesu par dronu pilotēšanas noteikumu pārkāpumu.

Kriminālprocesu izmeklēs par faktu, un nevienu personu patlaban nav izdevies aizturēt.

Arī Valsts drošības dienests (VDD) iesaistīts lidostā notikušā incidenta apstākļu noskaidrošanā, sniedzot atbalstu Valsts policijai, lidostai un NBS.

Krievijas drons Rēzeknes pusē – kādas mācības gūtas?

Kurš kuru sargā? Šāds jautājums aktualizējās pēc tam, kad aptuveni 100 kilometrus Latvijas robežā ielidoja Krievijas drons aprīkots ar sprāgstvielā un nogāzās Gaigalavas pagastā. Amatpersonu skaidrojumi preses konferencē izpelnījās kritiku, sevišķi frāze, ka dronam "nebija ļauni nodomi".

Drona mērķis gan esot bijusi Ukraina, tas tika izšauts no Baltkrievijas. Amatpersonas apgalvoja, ka drons lidojis no Baltkrievijas puses un Latvijā ieklīdis nejauši. No nokrišanas vietas – Gaigalavas pagasta ciema Šaurītes – līdz Baltkrievijai ir ap 100 kilometriem. Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis uzsvēra, ka drons, visticamāk, bija paredzēts karadarbībai Ukrainā un ļaunu mērķu Latvijā tam neesot bijis.

Kādi "ne‑naidīgi" mērķi, ja Latvijā ielido bruņots drons? Eksperti kritizē amatpersonu skaidrojumus

Pēc notikušā Rēzeknes novadā aculiecinieki ar TV3 Ziņām dalījās arī ar uzņemtajiem video materiāliem, kuros dzirdama un redzama Krievijas kaujas drona deaktivizācija. Iedzīvotāji, kuri atradušies vistuvāk, tika īpaši brīdināti. Tikmēr netālu esošajā Gaigalavā cilvēki bija pamatīgi pārsteigti.

Gaigalavas iedzīvotāji stāsta par krievu drona spridzināšanu

Aizsardzības ministrija mēnesi vēlāk pēc incidenta Rēzeknes pusē ziņoja, ka pēc drona incidenta ieviesti uzlabojumi Latvijas gaisa telpas uzraudzībā un informācijas apmaiņā.

"Drona incidents iezīmē jaunu posmu mūsu gatavības stiprināšanai Latvijas aizsardzībai no hibrīdajiem apdraudējumiem, ko izraisa un tieši ietekmē Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Mums ir daudzas mācībstundas un konkrēti uzlabojumi visos līmeņos, " tā oktobrī izplatītā ministrijas preses relīzē norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).