Dzemdību nama vēsturē pirmo reizi diena bez neviena jaundzimušā. Kādēļ dzimstība mazinās? Saruna ar vecmāti

Par demogrāfijas uzlabošanu nule uzstājīgāk runā amatpersonas, Valsts prezidents to noteicies par vienu no valsts prioritātēm. Dzimstības kritumu savā ikdienā vistiešākajā nozīmē izjūt arī Rīgas Dzemdību namā. Šeit pērn piedzīvots kas nebijis – viena diena, kurā nepiedzima neviens bērns.

Kādēļ dzimstība mazinās, un ko varam darīt labāk ģimeņu atbalstam? "tv3.lv" uz sarunu aicināja Rīgas Dzemdību nama galveno vecmāti Viju Bathenu-Krastiņu, kurai ir vairāk nekā 30 gadu ilga darba pieredze.

Tikāmies kādas februāra darbadienas sākumā. Todien Dzemdību namā pasaulē bija nākuši trīs bērniņi. Mūsu sarunas vidū piedzima vēl viens. Jaundzimušā pirmie kliedzieni izskanēja visā Dzemdību nama septītajā stāvā.

Tomēr – zīmīgi vai nē, bet tieši pērnā gada 24. decembrī Dzemdību namā dežurējošais kolektīvs piedzīvojis ko nebijuši visā iestādes 78 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Šajā dienā pasaulē nenāca neviens bērniņš. Arī ikdienā darba kļuvis nedaudz mazāk.

Video: Intervija ar Rīgas Dzemdību nama galveno vecmāti Viju Bathenu-Krastiņu

Kādreizējā diennakts norma aptuveni 20 dzemdības, tagad nedaudz virs 10

Kā Latvijā lielākajā vadošajā dzemdību palīdzības iestādē izjūt demogrāfijas kritumu? Vistiešākajā veidā – norāda Bathena-Krastiņa.

"Ja kādreiz mums absolūta norma diennakts griezumā bija 20 līdz 24 dzemdības, tad tagad par normu uzskata, ja mums ir virs 10 dzemdībām vai padsmit. Ir arī tās samērā bēdīgās dienas, kad diennakts laikā piedzimst četri, trīs vai divi bērniņi," saka galvenā vecmāte.

Primārie iemesli šā brīža kritumam ir iedzīvotāju struktūra Latvijā, sevišķi tas, cik liels skaits iedzīvotāju ir reproduktīvā vecumā. Šobrīd redzam atbalsi dzimstībai deviņdesmitajos gados, norāda Bathena-Krastiņa.

Lasi arī: Līdz gadsimta beigām Latvijā būs tikai miljons iedzīvotāju. Cik dziļa ir mūsu demogrāfiskā "bedre"?

"Šobrīd reproduktīvajā vecumā ir vismazāk cilvēku – tās ir sekas, mainoties valsts iekārtai deviņdesmitajos gados. Tad pēc inerces dzima, dzima un tad bija kritums. Tajā laikā dzimušie bērni, kuriem tagad būtu jāreproducējas, ir tik, cik ir. Tas, mūsuprāt, ir būtiskākais pamata iemesls. Nenoliedzami ir arī blakus faktori – karš Ukrainā, sociāli ekonomiskie faktori un jauno cilvēku vērtību maiņa, dzīves uztveres maiņa. Daudzi izvēles nedibināt ģimenes, tās ir konkrētās paaudzes nianses," bilst Bathena-Krastiņa.

Demogrāfijas bedrē arī pozitīva tendence – ģimenes kļūst kuplākas

Šobrīd no visām grūtniecēm, kas ierodas Dzemdību namā, aptuveni 60% pasaulē laiž otro, trešo, ceturto bērnu.

"Atkārtotas dzemdības desmit gadu griezumā – novērojam, ka otrie, trešie bērni dzimst ar lielu gadu starpībām. Ir pat padsmit gadu starpība bērniem. Kad es uzsāku darbu, tā nebija," stāsta vecmāte.

Savukārt pirmo bērnu ģimenē aizvien vairāk sagaida pāri, kuri ir tuvu 30 gadu vecumam. Par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Piemēram, 2023. gadā vidējais sievietes vecums, sagaidot pirmo bērnu, bija 28 gadi.

Lasi arī: Rīgas dzemdību namā 2025. gadā pirmais piedzimis puisītis, bet Jēkabpils slimnīcā – meitenīte

Vaicāta – vai šobrīd varam runāt par "jaunu vecāku paaudzi", vecmāte norāda, ka nevar konkretizēt un minēt radikālas izmaiņas. "Tas viss iet kopumā ar to, kā mainījusies sabiedrības, vērtības un uztvere. Protams, 21. gadsimtā ģimene būs citādāka nekā 20. gadsimtā."

Dzimstības krituma atbalss – konkurence par klientu un izmaiņas nozarē

Dzemdību namā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – sākot ar grūtnieču aprūpi, beidzot ar dzemdību palīdzību un pēcdzemdību aprūpi. Vienlaikus novērots, ka mazinoties dzimstībai, neviļus rodas arī konkurence "par klientu" starp dzemdību palīdzības iestādēm. Vecmāte uzreiz gan norāda – konkurence fizioloģisku dzemdību kontekstā, sarežģītos un augsta riska gadījumos dzemdības vienmēr notiks "lielajos stacionāros".

"Viss iet laikam līdzi. Ģimenēm draudzīga vide, ģimenēm draudzīgas dzemdības, uz pacienti centrētas dzemdības un aprūpe. Tas šobrīd dominē. Es teiktu, ka tā ir laba iezīme, ka laiks un situācija nedaudz sapurina un liek paraudzīties uz lietām citādāk, pilnveidojot kaut ko," stāsta Bathena-Krastiņa.

Kā piemēru viņa min ģimenēm draudzīgu ķeizargriezienu, ko Dzemdību nams realizē pēdējo dažu gadu laikā.

"Tas nozīmē, ka bērniņam piedzimstot operatīvu dzemdību laikā, viņš arī tūlīt tiek likts mammai uz krūtīm, ir āda – āda kontakts. Pēc mammas pieprasījuma ir bijušas arī sievietes asistētas dzemdības. Ievērojot sterilitāti un vides tīrības nosacījumus, mamma pati operācijas laikā saņem savu bērniņu," skaidro Bathena-Krastiņa.

Savukārt nākotnes perspektīvā ir vēlme attīstīt "vecmātes aprūpes modeli".

"Proti, sieviete jau grūtniecības aprūpes laikā "atrodas vienā komandā ar vairākām vecmātēm, tad viņa nonāk dzemdībām un tur sastopas ar kādu no vecmātēm no šīs komandas," bilst Bathena-Krastiņa.

Vairāk naudas – vairāk bērnu? Diez vai

Kā risināt pašreizējo demogrāfijas jautājumu, atbilde pabalstos gluži atrodama nav, uzskata vecmāte. Viņa risinājumu mudina meklēt kaimiņvalstīs, piemēram, Skandināvijā un tur ņemt piemēru sociālās un veselības nozares uzlabošanā kopumā.

Pabalstu sistēmai jābūt, taču tie drīzāk ir kā "blakus faktors," kas varētu motivēt otrā, trešā bērna ienākšanai ģimenē.

"Lai arī cik briesmīgi tas neskanētu, arī algas jautājums ir absurds – maksājiet vairāk, es strādāšu labāk?! Nu nē, nestrādāsi labāk, ja tu negribēsi strādāt labāk. Protams, sociālajām stutēt no valsts puses ir jābūt, un tām ir jābūt adekvātām. Bet tas nebūs tas, kas noteiks [dzimstību]. Bērni ir dzimuši arī kara laikos," norādīja Bathena-Krastiņa.

Autore: Anita Gušča, "tv3.lv"

Video: Emīls Gatis Liepiņš, "tv3.lv"

Montāža: Sindija Bankovska, "tv3.lv"

Nākamajā rakstu sērijas "[NE]vairosimies Latvijai?" rakstā aplūkosim, kādas izmaiņas šodienas demogrāfijas statistika nesīs Latvijas ekonomikai nākotnē.