Dzīve bez robežām: atceroties Kārli Bardeli

"Manī tiešām būs mūžīga pateicība par Kārli manā dzīvē, mūsu visu dzīvēs, tāpēc es domāju, es tieši vēl vakar pāršķirstīju telefonā bildes un video ar Kārli, katru reizi ir vienkārši tās sarunas, tās bildes ir tādas, kur Kārlis smaida visu laiku," saka TV3 žurnāliste Kristīne Garklāva.

"Es atceros, ka viena no tādām pirmajām mūsu tikšanām bija, kad es biju viņu uzaicinājusi uz interviju. Tā bija tāda liela, gara, kārtīga saruna. Tad mēs ļoti ilgi runājām, par svarīgo dzīvē – tā bija tā pirmā reize, kad mēs sadraudzējāmies," stāsta Kristīne Garklāva.

Kārlis Bardelis savus lielos piedzīvojumus sāka 2013. gadā ar apņēmību pierādīt, ka robežas eksistē tikai kartēs. Viņa pirmais lielais maršruts bija Eiropas šķērsošana ar apvidus skrituļslidām — no Nordkapa pašos ziemeļos līdz Gibraltāram tās tālākajos dienvidos.

Pēc tam viņš devās arvien tālāk, izveidojot projektu "Bored of Borders" un uzsākot ceļu apkārt zemeslodei, paļaujoties tikai uz savu spēku – ar airu laivu un velosipēdu.

"Es tieši pirms brīža skatījos, man liekas, ka tie ir vairāki desmiti, ja godīgi, tiešām, jo bija tas viens brīdis, kad viņš devās pāri Dienvidamerikai un Klusajam okeānam. Tad mēs sazvanījāmies jebkurā brīdī, kad bija internets, un tad būtībā viņš stāstīja tos jaunākos piedzīvojumus. Es tā kā sekoju viņam līdzi, tas tiešām bija ļoti interesanti, un tas bija kā kaut kas jauns un interesants, ko stāstīt, tāpēc tie sižeti tiešam bija ļoti daudz," stāsta TV3 ziņu žurnālists Kārlis Kristapsons.

Pagājušā gada aprīlī Kārlis noslēdza savu lielāko ekspedīciju, atgriežoties starta punktā Namībijā. Ceļojums ilga teju astoņus gadus – vairāk nekā 46 tūkstoši kilometru tika noairēti, un vēl gandrīz 12 tūkstoši veikti ar velosipēdu. Šajā laikā tapuši seši Ginesa rekordi, trīs no tiem vairs nav pārspējami.

"Pirmais, kas nāk prātā, kad viņš atgriezās ar lauztu kāju. Viņš kaut kur piestāja, viņš bija pārairējis okeānu, entos līčus un pašā pēdējā brīdī, kad kāpā ārā no laivas, pēdējā ostā, viņš iespieda kāju starp laivām un atgriezās uz kruķiem. Viņš pats brīnījās – nobraucu tūkstošiem kilometru, nekas nenotiek, un pēdējā pašā posmā salauž kāju – bet, protams, tas viņu neapstādināja," atminas Kārlis Kristapsons.

Ceļojumi Kārlim gandrīz vienmēr bijuši saistīti ar labdarību – airējot pāri okeāniem, viņš aicināja cilvēkus "airēt līdzi" ar ziedojumiem. Vienā no ceļojumiem par katru noairēto kilometru ziedoja bērnu atbalstam, lai bērni nonāktu ģimenēs, bet viņa Indijas okeāna šķērsošana kļuva par kampaņu "Airē māju", lai savāktu līdzekļus pirmajai hospisa mājai Latvijā.

Šopavasar pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma "Aizsniegt dzelmi" par Kārļa Klusā okeāna ekspedīciju.

"Es domāju, ka Kārļa stāsts, ar ko viņš dalījās stāstu vakaros un filmās, tas mums visiem ļāva būt mazliet tuvākiem piedzīvojumam un saprast par to, cik daba var būt varena, cik cilvēks var būt mazs tajā, bet paveikt lielas lietas un cik dažādi ir veidi, kā mēs visi varam būs laimīgi. Un, patiesību sakot, viņš caur sevi ļāva mums piedzīvot kaut ko tādu, ko lielākā daļa planētas iedzīvotāji nav piedzīvojuši un nekad nepiedzīvos," saka Kristīne Garklāva.

"Es domāju, Kārlim visbiežākais jautājums, ko viņam uzdeva – kas tālāk? Nu kur tu tālāk būsi, kas būs nākamais? Un viņam gandrīz vienmēr bija atbilde tam. Tagad šķiet ļoti dīvaini, ka mums nav iespējas pajautāt, kas tālāk. Ļoti pietrūks Kārlis, noteikti, es domāju, daudziem ," saka Kristīne.