Eksperti brīdina par iespējamu entisko mobingu skolās
Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju vidū nav viennozīmīgas attieksmes pret Ukrainā notiekošo, eksperti brīdina par iespējamu etnisko mobingu skolās gan pret ukraiņu bēgļu bērniem, gan vietējiem krieviem. Signālus par apcelšanu skolās tikai tautības dēļ, saņēmis arī Izglītības kvalitātes dienests. Kā šādas situācijas novērst, šodien diskusijā sprieda izglītības eksperti, vēsta TV3 Ziņas.
Kopš februāra beigām, kad Latvijā sāka ierasties Ukrainas kara bēgļi, Latvijas skolās mācības sākuši jau vairāk nekā 2600 bērni un jaunieši, kas kopā ar ģimenēm bija spiesti pamest savu valsti. Īsā laikā tiem tagad jāmēģina iejusties Latvijas skolās, taču eksperti norāda, ne visos gadījumos tas notiek spīdoši.
Latvijas iedzīvotāju vidū gan nav viennozīmīga attieksme pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tāpat atšķiras attieksme pret ieceļojošajiem bēgļiem, kuru skaits nu jau ir ap 20 000. Tādēļ eksperti norāda uz iespējamu etnisko mobingu skolās pret bērniem un jauniešiem.
Turklāt tie vērš uzmanību, ka etniskais mobings var tikt vērsts ne tikai pret ukraiņu, bet arī krievu bērniem, tiem, piemēram, nepamatoti pārmetot par Krievijas uzsākto karu, tikai viņu tautības dēļ.
"Tas ir stāsts par ilgstošu, sistemātisku kāda vienaudža, kurš ir atšķirīgs emocionālu vai fizisku vardarbību. Un, ja šo atšķirību mēs definējam pēc etniskās piederības, un tur jau ir vienalga, tas ir ukraiņu, slāvu bērns vai roms, tad jau mēs varam runāt par etnisko mobingu."
Izglītības ministre šodien atzina, ka kopš Ukrainā sākts karš, Izglītības kvalitātes dienests ir saņēmis atsevišķas sūdzības par to, ka bērni tiek apcelti savas tautības dēļ. Visas sūdzības gan beigās neesot apstiprinājušās, tomēr arī daži signāli esot iemesls problēmai pievērsties. Liels darbs šobrīd jāiegulda skolām skaidrojot, kas notiek Ukrainā, kādēļ ukraiņu bērni ir ieradušies pie mums Latvijā un beigu beigās, kurš ir pie kara vainojams.
"Katram skolotājam savos mācību priekšmetos ir jāspēj paust stingra pārliecība par šo pilsonisko atbildību. Skola ir vieta, kur bērns mācās ne tikai priekšmetus, bet arī kļūst pat sabiedrības locekli. Tāpēc katrs skolotājs ir instruments, kā izaudzināt skolēnus par savas valsts patriotiem."
Taču tikpat liels darbs un loma ir arī vecākiem, uzsver Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors. Viņa vadītajā skolā mācās, kā latvieši, tā krievi, tāpat tagad arī ukraiņi. Alijevs šodien pauda, viņam ir zināmi gadījumi, kuros vecāki pat liedz skolā runāt par karu, jo arī mājās par to nerunā.
"Viņi uzskata, ka tā ir politika un skolā par to nav jārunā. "Ar manu bērnu, lūdzu, par to nerunājiet, jums nav nekādas tiesības", tā apmēram. Arī mūsu skolas skolēniem dažreiz ir grūti neticēt saviem vecākiem, bet uzticēties skolotājam. Tādu piemēru ir daudz, kad skolēni saka, mēs nevaram izskaidrot savā ģimenē situāciju."
Tādēļ skolas un eksperti aicina vecākus mājās izrunāt ar savām atvasēm jautājumus par Ukrainas karadarbību, ja tādi bērnam ir, lai skolās nerastos pārpratumi un nevajadzīga apcelšana. Savukārt Izglītības ministrija gatavojot vadlīnijas, kā par karu ar saviem audzēkņiem runāt pedagogiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
