"Finansējuma ir daudz par maz." Daudzbērnu ģimenes skeptiskas par valdības solīto atbalstu vecākiem
Labklājības ministrijas sākotnējām iecerēm, kā uzlabot demogrāfijas krīzi Latvijā, tostarp arī ceļot atsevišķus pabalstus, nu izskatās, ir apgriezti spārni. Ministrs Reinis Uzulnieks līdz šim vairākkārt teica, ka, lai veicinātu pozitīvākas dzimstības rādītājus, nākamgad būtu vajadzīgi 150 miljoni eiro. Taču otrdien, 22. jūlijā, uz valdību aiznestais ziņojums liecina, ka nākamgad demogrāfijas jautājumu risināšanai varētu tikt atvēlēta vien puse no vajadzīgā, proti, 79 miljoni.
Lai Latvija izrāptos no demogrāfiskās bedres, ātru risinājumu nav. Tomēr Labklājības ministrija sola celt vairākus svarīgus pabalstus, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes ar bērniem. Tiesa, iepriekš solītie skaitļi nu ir jau sarukuši, un vēl pat nav sācies nākamā gada budžeta veidošanas process.
Ministrija kā prioritāro atbalsta mehānismu, kas varētu veicināt dzimstību, ir izraudzījusies tieši bērna kopšanas pabalstu, jo to ik mēnesi līdz mazuļa pusotra gada vecumam saņem katra jaunā māmiņa – neatkarīgi, vai sieviete veikusi sociālās iemaksas, vai ne. Šobrīd šis pabalsts ir 170 eiro mēnesī. To bija solīts palielināt par vidēji 250 eiro mēnesī. Taču nu ministrs cer, ka pabalstu izdosies dubultot.
"420 eiro bija 50% mediāna, kad mēs sākām, bet, zinot, ka budžetā nav tik daudz lieki līdzekļi, tad ir doma, ka tas tiešām katru gadu aug par 30 eiro," skaidro labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
Iecerēts celt vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu, no šā brīža 420 uz 600 eiro. Par šādu iniciatīvu tika savākti arī vajadzīgie iedzīvotāju paraksti portālā "Manabalss.lv".
Otra lielā pabalstu celšanas pozīcija saistās ar ārpus ģimenes aprūpi, kam atvēlēs 25 miljonus eiro. Paredzēta aizbildņu atalgojuma dubultošana, un par 30% pieaugs atlīdzība arī audžuģimenēm un adoptētājiem, jo patlaban Latvijā ir akūts to trūkums.
Tomēr kopumā iepriekš skaļi pieteiktie 150 miljoni eiro demogrāfijas krīzes risināšanai nu sarukuši gandrīz uz pusi – 79 miljoniem eiro. Taču arī šī summa vēl nav akmenī kalta – par to vēl būs jācīnās budžeta veidošanas procesā.
"Zinot, ka budžets būs pietiekami smags, mēs esam samazinājuši to atbalsta mehānismu, ja mēs runājam tieši par finansiālo atbalstu. Šodien [22. jūlijā] mēs apstiprinām demogrāfijas plānu Ministru kabinetā, mums ir skaidri virzieni un, protams, augustā, septembrī būs diskusijas tiešām par šiem apjomiem, bet nu mēs nākam ar savu piedāvājumu, bet joprojām būs diskusijas, jā."
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija norāda, tas, ka šobrīd informatīvais ziņojums par demogrāfijas jautājumiem beidzot nonācis valdībā, liecina – nākamgad var cerēt uz atbalstu. Ģimenes ar bērniem Latvijā gan katru gadu strauji tuvinās nabadzības riskam. Ienākumi uz vienu mājsaimniecību, kurā aug bērni, ir zemi, bet nodokļu slogs – liels.
"Šobrīd jau izskatās, ka ļoti daudz no tā, kas būtu strauji nepieciešams, lai mēs veicinātu dzimstību un mazinātu ienākumu nevienlīdzību ģimenēs, kur jau ir bērni, ka tur tas finansējums, kas šobrīd tiek solīts, ir daudz, daudz par maz."
Daudzbērnu ģimeņu apvienību uztrauc arī tas, ka informatīvā ziņojuma pieņemšana valdībā nav sasaistīta ar konkrētiem finanšu avotiem.
"Mēs redzam, ka informatīvajā ziņojumā neviens uzdevums nav uzdots Finanšu ministrijai. Ir visām citām ministrijām salikti visvisādi uzdevumi, kā īstenot demogrāfijas plānu," teic Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija no "Nacionālās apvienības". "Būsim reāli, bez Finanšu ministrijas – gan politiskās, gan ierēdnieciskās apņēmības arī strādāt pie demogrāfijas krīzes risinājumiem – nebūs šie mērķi sasniegti!"
Otrdien, 22. jūlijā, arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis labklājības ministru valsts budžeta sarunās demogrāfijas plāna pasākumus turēt ar augstu prioritāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
