Galvenā artērija – Daugava. Kā kontrabandistiem izdodas ievest cigaretes Latvijā

Nesenais gadījums avioreisos – divi Latvijas pilsoņi iesaistījās cigarešu kontrabandas shēmā. Vai var runāt, ka kontrabandisti meklē jaunus ceļus?

Lidostu kā kontrabandas ceļu Latvijā neizmantos. Latvijā lidostā iziet visas pārbaudes un slēptā veidā pārvietot kontrabandu, tas vienkārši nav iespējams.

Tas vairāk notiek citās valstīs. Piemēram, no Turcijas, kur ar pārsēšanos uz lidmašīnas klāja var ienest pilnus čemodānus ar preci. Šādi var rīkoties arī Latvijas piederīgie, un agrāk tā jau ir bijis. Tas nav nekas jauns. Kaut kādā punktā viņus uz aizdomu pamata pārbauda. Bet, ja runājam, kā Latvijā ieved cigaretes, tad tie būs citi ceļi.

Piemēram, meteoroloģiskie baloni, kā nupat konstatētais pie Krievijas pierobežas? Cik daudz balonu uz Latviju palaiž?

Tas arī nav jaunums mums, robežsargiem. Panika par baloniem bija jau pagājušajā gadā. Sevišķi brāļiem lietuviešiem, kur meteoroloģisko balonu ķeršana ir viņu ikdienas darbs. Dienā Lietuvā var pludināt līdz pat 70 baloniem, un viņi ļoti aktīvi ar to cīnās.

Balonu pludināšana ļoti atkarīga no laikapstākļiem – bez labvēlīga vēja balons nelidos tur, kur iecerēts to nogādāt. Arī 27. maijā [Krievijas pierobežā nolaidās balons ar cigaretēm, seši bloki] bija tas pats. Balons vienkārši tika palaists. Kāpēc tas atlidoja tik tālu līdz robežai? Nedomāju, ka tā tas bija domāts. Iespējams, balona piezemēšanās brīdī, mainījās vējš un to pagrieza uz citu pusi, nekā bija domāts.

Pirmkārt, teikšu, ka tas būs ārkārtīgi rets gadījums, ka ar balonu Latvijā izdotos iepludināt preci. Otrkārt, balonus reti palaiž, jo labvēlīgs vējš pie mums ir ļoti reti. Lietuvā un Polijā vējš vienmēr pūš "pareizajā" virzienā [no Baltkrievijas puses], tāpēc arī balonu tur ir ļoti daudz. Ja salīdzina Lietuvu ar Latviju palaisto balonu apjoma ziņā, tad attiecība būs 100% pret 5%.

Balonus kontrabandisti izvēlas, jo tie var pacelties līdz pat 8 000 metru virs zemes, un neviens tos neredzēs, arī signāla nebūs. Signālu ieslēdz tikai pēc nepieciešamības, ja tas, kurš zondi palaida, grib redzēt, kur prece atrodas. Arī lietuviešiem ne visus balonus izdodas pārtvert, es domāju, ka pārliecinoši tie būs 50%.

Kāds tad ir biežākais kontrabandas ceļš – cigaretēm no Baltkrievijas sasniedzot Latviju?

Mums tomēr vairāk būs tā Daugavas upe un dzelzceļš, un tikai kā pēdējie ir baloni un droni – tie tad ir pēdējā vietā un baigi reti. Ar droniem ir sarežģīti. Tas nelidos tālu, būs turpat pierobežā, tam ir skaņa, augstu nelido. Ņemot vērā robežsargu blīvumu, kontrolējot migrāciju, nav liels prāta darbs izmantot dronus kontrabandai. Viņi jau saprot, ka tādā veidā mēs viņus atklāsim un aizturēsim.

Ir bijuši atsevišķi gadījumi, droniem nokrītot. Viens tāds bija ziemā [Krāslavas novada Piedrujas pagastā robežsargi atrada bezpilota lidaparātu un 10 000 cigarešu]. Ir bijuši momenti, ka robežsargi dzird dronus, mēģina pārtvert signālu, bet ne visi droni pārvieto preci. Lidaparāti var būt dažādi. No baltkrievu puses var gaidīt visu, turpinoties hibrīdkaram. Ja mums stumj iekšā migrantus, tikpat labi viņi var arī ar dronu palīdzību novērot mūsu iekšieni, mēģināt izzināt mūsu stratēģijas.

Pastāstiet, lūdzu, kā Latvijā iepludina cigaretes ar plostiem pa Daugavu?

Robežsargiem plostus izsekot ir grūtāk. Piemēram, tagad Daugavā ūdens līmenis ir ļoti stipri pacēlies laikapstākļu dēļ. Kontrabandisti izmanto minētos apstākļus plostu palaišanai, jo tie forši aiziet pa upi. Plostu var palaist Baltkrievijā un tas var aizpeldēt līdz pat Pļaviņu HES, kur to izvelk, bet tik tālu tomēr tie nepeld. Ir diezgan daudz gadījumi, kad plosti iestrēgst Daugavas upes krastos un tos konstatē robežsargi veicot Daugavas upes apsekošanu.

Notveršanas procesā kameras neko daudz nelīdz, cilvēkam jābūt klātesošam. Ja tiek manīti kādi peldoši priekšmeti, mums jāreaģē, jāpārbauda, vai tā ir kontrabanda, tiek sūtītas laivas.

Plosti parasti būs taisnstūrveida, uz tiem izvietoti iepakojumi ar cigaretēm, kas ietītas polietilēna maisos. Klāt piestiprināti arī priekšmeti, lai plosts atrastos zem ūdens, bet vienlaikus nenogrimtu. Plostiem parasti pievienots arī GPS raidītājs, tāpat kā baloniem, lai kontrabandists zinātu, kurā vietā cigaretes atrodas. Tad vietējais sagaida un lien ūdenī pakaļ precei.

Parasti vienā reizē pludina no 30 tūkstošiem, 3 kastēm līdz pat 150 tūkstošiem cigarešu, 15 kastēm, tas ir plosti un plostu konstrukcijas ir dažādas. Tiek izmantotas betona plāksnes, metāla konstrukcijas, plastmasas tvertnes.

Parasti vienā reizē pludina 150 tūkstošus cigarešu, 15 kastes (vai tas ir korekti?). Gadās, ka plosti ir mazāki – ar trim līdz sešām kastēm. Pirms daudziem gadiem pludināja arī 50 kastes vienā plostā.  Robežsargi Daugavu uzraudzīt varēs vēl labāk, kad pabeigs visu deviņu torņu izbūvi, tad upe uz robežas būs pilnībā pārredzama.

Kāds ir kontrabandistu profils, vai tas ir Latgales iedzīvotājs?

Ja runājam par cigarešu kontrabandu, tad tie būs mūsu valstspiederīgie, plus atbalstītāji no Baltkrievijas. Tā ir organizētā noziedzība, tā nebūs viena cilvēka darbība. Primāri tas notiek Latgalē, tuvāk robežai, tāpēc arī iesaistās vietējie, – tie, kuri dzīvo tuvāk.

Manā pieredzē sievietes kontrabandistes ir rets gadījums, vairāk ar to nodarbojas tieši vīrieši. Pirms vairākiem gadiem ir bijuši gadījumi, ka sievietes iesaistās kā "kukuškas" – ziņotājas. Stāv uz ceļa un novēro, un tad informē, vai var  pa konkrēto ceļu braukt. Tomēr preci sievietes nekad neved, ja nu vienīgi viņas izmanto, pašām to nezinot.

Kontrabandā iesaistītā vīrieša vecums var būt sākot no nepilngadīgajiem, kuriem 16 gadu, līdz pat 60 gadu veciem vīriešiem. Pensionāri to nedara, jo parasti jau iesaistās stiprāki vīrieši. Jo, ja ir tikai jāved cigaretes, tad lielas piepūles nav, bet kolīdz ir kaut kur jāiet, jābrien, kaut kas jānes vai jāpeld, ir vajadzīgs arī spēks un izveicība.

Piemēram, jāpeld pakaļ plostiem Daugavas ūdeņos, kad ledus iet,– tur vajadzīga gan drosme, gan fiziska sagatavotība, jo to dara ar ūdenslīdēju kostīmu un pleznām. Jebkurā gadījumā – kontrabandisti ir noziedznieku grupa, kurā iesaistīti vairāki cilvēki, no kādiem četriem līdz pat desmit cilvēkiem. Tie, kas preci no Baltkrievijas iesūta, un tie, kas uz vietas saņem, tie, kas kontrolē, un tie, kas preci izplata.

Kāpēc Latgalē vīrieši nodarbojas ar kontrabandu?

Mums jāsaprot, kamēr būs pieprasījums, mēs jau nevarēsim pilnībā nokontrolēt tā, lai vispār neviens neizspruktu un nevarētu ievest. Turklāt ražo arī uz vietas Latvijā, un, iespējams, ar visām Baltkrievijas akcīzes markām.

Runājot par iemesliem, pirmais ir mantkārīgais nolūks. Risks ir, bet saņemtā peļņa atsver risku un motivē nodarboties ar kontrabandu. Viņš pat laikam apzinās, ka sods nebūs tik bargs, cik var sapelnīt uz rūpala. Tā ir rūpala, no kuras noziedznieki dabū diezgan lielu naudu. Līdz ar ko, kamēr tas viņiem būs izdevīgi, viņi to darīs.

Nevarētu teikt, ka Latgalē situācija ekonomiskā ziņā ir traģiska. Daudz kas ir mainījies, darba vietas ir, bet te laikam ir pieradums un dzīvesveids. Man ir bijuši kontrabandisti, kuri atklāti arī pasaka: "Es tak neiešu par 500 eiro strādāt, es labāk vienu reizi aiziešu un savākšu kontrabandu, un man būs tā pati nauda." Ir arī tādi, kuriem patīk to darīt, jo tas nozīmē adrenalīnu, viņiem patīk, ka viņus ķer. Viņš man tā arī pasaka: "Man tā nauda neinteresē tik stipri kā pats process."

Vai kontrabandistu ķeršana ir bīstams process, vai noziedznieki mēdz būt bruņoti?

Cigarešu kontrabandisti nav agresīvi, riski te pastāv, taču tie ir baigi minimāli. Jāsaprot, ka tas ir ekonomisks noziegums. Vienīgais, ko viņi var, ir bēgt. To viņi dara, tikai, ja pamana robežsargus jau pa gabalu. Bet, ja notver pie rokas, apstādinot transportlīdzekli, tad jau vairs arī nekur nebēg, jo saprot, bēgšana nozīmē vainu pastiprinošus apstākļus.

Kontrabandistu ķeršana nav mūsu primārā kompetence. Mēs vienkārši reaģējam, ja ir informācija par iespējamu kontrabandu. Vairāk šī tomēr ir muitas kompetence, bet mūsu primārais darbs – sargāt robežu.

Runājot par fizisko robežu, tad ātrumā atceros tikai vienu gadījumu, ka mēģināja pārvest kontrabandu pa zaļo robežu. Uzreiz tika aizturēti. Tas nozīmē, ka savā teritorijā mēs ļoti labi darbojamies. Tas notika Silenes nodaļā, iesaistījās arī tur esošā policijas patruļa. Aizturējām divus Latvijas nepilsoņus un transportlīdzekli. Vienā pierobežas dzīvesvietā konstatējām arī nelikumīgu preci – 120000 cigarešu, ap 12 kastēm. Kontrabandisti pa zaļo robežu bija mēģinājuši vest preci valsts iekšienē. Cigaretes izņēma, lietu izmeklē policija.

Vai var runāt par to, ka cigarešu kontrabandas plūsma uz Latviju samazinās?

Jā, kontrabandas plūsma mazinās. Žogs viennozīmīgi dod savu. Plus visi tehniskie līdzekļi, videonovērošana, kustību sensori, kas reaģē uz vibrācijām. Jo vairāk tehnisko līdzekļu, jo grūtāk nepamanītiem robežu šķērsot. Jebkurā gadījumā arī kontrabandisti ir izdomas bagāti – gan droni, gan baloni. Viņi centīsies apiet arī mūsu tehniskos līdzekļus, ar to būs jācīnās. Tas nākotnei. Vienalga mēs esam gatavi – mācāmies arī no lietuviešu pieredzes.

Vēl paliek arī vilcieni. Vilcienu nav daudz, tie brauc reti, bet jebkurā gadījumā slēptā veidā ieved preci arī vilcienā, vai paslēptu uz vilciena, vai sastāvdaļās. Izmanto jebkuru iespēju. Nesen aizturējām trīs Latvijas valstspiederīgos Indras apkārtnē. Prece jau bija savākta no vilciena un ievietota busiņā. Tur bija 88 kastes ar cigaretēm, kad aizturējām. Pilns busiņš ar cigaretēm. Tas arī ir bijis šogad lielākais robežsargu kontrabandas ķēriens [2025. gada 24. aprīlis, kopumā izņemti 880 000 cigarešu].

Es uzskatu – kamēr ar kontrabandu būs izdevīgi nodarboties, tas turpināsies. Sodiem Latvijā būtu jābūt bargākiem, piemēram, pieci gadi cietumā par pirmo pārvadāto kasti. Šobrīd ir tā, ka, aizturot cigarešu pārvadātāju, viņš pasaka, piemēram, ka preci krūmos atrada un paņēma. Viņš jau arī saprot, ja noķers pirmo reizi, cietumā jau neiesēdinās, varbūt tikai apcietinās. Kaut arī ir risks, vienalga kontrabandistam tas ir izdevīgi un viņi ir gatavi šiem riskiem. Vēl pamanīsies aizturēšanas brīdī atbrīvoties no pierādījumiem. Viņi jau saprot, ka tik īsā laikā tik lielu naudu nekur citur nenopelnīs.