Latvijas Nacionālais kultūras centrs gatavo pieteikumu lībiešu kultūrtelpas iekļaušanai UNESCO neatliekami saglabājamā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Speciālisti skaidro, ka tā ir kā sava veida "Kultūras Sarkanā grāmata", un pēc iekļaušanas tajā lībieši tiks aizsargāti visā pasaulē. Viss process gan kopumā varētu aizņemt pāris gadus.
"Lībieši būtībā ir kā tāda dzīva fosilija, lībiešu kultūra, lībiešu valoda nes sevī šo te stāstu par ļoti tālu senatni. Un tas jau vien ir iemesls, kāpēc to ir ļoti svarīgi saglabāt. Un ir šī vēsturiskā loma, jo lībieši ir bijuši svarīgi ne tikai Latvijā, bet arī kopumā Ziemeļeiropas reģionā," saka Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.
Lībieši nav latviešu paveids, bet gan ir Latvijas pirmiedzīvotāji, atsevišķa tauta, kas savulaik aizņēma trešdaļu valsts teritorijas.
"Kā tautai ir nepieciešams arī visas tās pašas lietas kā jebkurai citai tautai. Un valodai tieši tāpat. Ir nepieciešama valodas attīstīšana, pētniecība, mācīšana, pieejamība. Un tas ir svarīgi pašai Latvijai, jo tā pati lībiešu folklora ir pieejama tikai lībiešu valodā, un reāli ar to var strādāt tikai tie cilvēki, kas lībiešu valodu zina," bilst Ernštreits.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lībiešu valoda ir kā atslēga ne tikai uz pārējo līvu kultūras mantojumu, bet arī uz latviešu valodu, kuru līvi spēcīgi ietekmējuši.
Pēc līvu lūguma lībiešu kultūrtelpa ir nominēta iekļaušanai UNESCO neatliekami saglabājama Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Latvijas Nacionālais kultūras centrs sācis pieteikuma sagatavošanu, kas UNESCO varētu tikt iesniegts pēc gada. Atzīšana starptautiskā līmenī ir svarīga ne tikai līviem, bet valstij kopumā.
Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere norāda: "Tā ir tāda sava veida zīmoga uzlikšana: jā, šis ir pasaules līmenī atzīstams fenomens. Un katra valsts skaita šis savas vērtības, kas šajos sarakstos ir ierakstītas. Un sarežģītāk noteikti ir ar šīm steidzami glābjamām, jo valsts līdz ar to apņemas arī par šo vērtību rūpēties īpaši. Tā tiešam ir aizsargājama lieta. Un tur ir īpaši pasākumi jāveic.
Iekļaušanai UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā pašlaik vēlas nominēt arī "Gaujas plostnieku amata prasmes". Šādu pieteikumu Latvijas Nacionālajam kultūras centram gatavo Strenču pašvaldība un biedrība "Gaujas plostnieki".
