Ģimenes ārsti daļu savas algas spiesti atdot prakses uzturēšanas izdevumiem
Pārdomās par savu turpmāko rīcību, prasot lielāku valsts finansējumu, joprojām ir ārsti. Neapmierinātība ar zemo atalgojumu esot tik liela, ka 11% jauno ārstu apsverot iespēju tuvākajā laikā emigrēt projām no Latvijas. Tikmēr ģimenes ārsti apgalvo, ka valsts maksātā nauda par katru praksē reģistrēto pacientu ir tik maza, ka šobrīd prakses uzturēšanai ārsti pat ziedojot daļu savas algas.
Ziņu, ka no pirmā aprīļa ārstniecības personu vidējā darba samaksa varētu palielināties par 120 eiro pirms nodokļu nomaksas, ģimenes ārstu saime neuztver kā pietiekamu risinājumu.
"Kad nomaksājam nodokļus, nāk 60 eiro klāt mēnesī. Nu ko mūsdienās mēs varam atļauties? Ne elektrības rēķinus nomaksāt, neko. Tas ir tas, kas ko valdība mums šogad atmetusi. Protams, jaunie ārsti negrib tādos apstākļos dzīvot, ja tepat kaimiņos kolēģi nopelna par tūkstoti eiro vairāk."
Kāda alga ir ģimenes ārstam, atkarīgs no reģistrēto pacientu skaita. Vidēji uz vienu praksi šogad sanāk 48 500 eiro jeb 4027 eiro mēnesī. Aptuveni 60% no tā paredzēti ārsta atalgojumam. Vēl jānomaksā nodokļi. Tiesa gan, mazapdzīvotās vietās, kur ap 700 cilvēku, knapi tūkstoš eiro uz rokas sanākot, – lēš ārstu biedrībā. Praksēs papildu ienākumi no maksas pakalpojumiem. Lai arī par prakses uzturēšanu valsts maksā 480 eiro mēnesī, lielai daļai izmaksas par telpu īri, komunālajiem, grāmatvedības, apsardzes un citiem pakalpojumiem pārsniedzot pusotru tūkstoti. To segšanai tagad iztukšots uzkrājums no tā sauktajām kovida piemaksām, kuru šogad vairs nav. Vēl gan piekasa klāt naudu par maksas pakalpojumiem, bet procentuāli tas ir maz.
"Ja ārsts nevar nopelnīt 2000 eiro mēnesī, manuprāt, tas nav cienīgi. Lielākā daļa mēs to nenopelnām. Es tai skaitā. Nevaru sev uzlikt tik lielu, jo tad es nevaru normāli norēķināties par visu uzturēšanu."
"Mēs esam jau zināmā krīzē, jo izdevumi prakses uzturēšanai būtiski pārsniedz tos ieņēmumus, ko mums nodrošina valsts. Sanāk, ka šo trūkstošo finansējumu mēs dotējam paši, kas paredzēts ģimenes ārstu atalgojumam."
"Praksi Rojā es būšu spiesta slēgt, jo prakse Rojā nav rentabla. Esmu nolēmusi savu praksi pārcelt uz Talsiem. Ļoti milzīga problēma arī ir personāla trūkums lauku reģionā, jo nav gatavība strādāt par pašreizējo valsts samaksu, kāda ir ārstam un ārsta palīgam. Pašreizējais atalgojums nav adekvāts."
"Pašreiz mēs vēl varam to nosegt, bet no sava atalgojuma. No valsts dotās naudiņas man nepietiek. Šobrīd nav tā, ka es nevarētu samaksāt, bet no valsts dotās naudas nepietiek."
Nacionālajā veselības dienestā sakās – līdz viņiem neesot nonākušas ziņas par finanšu krīzi ģimenes ārstu praksēs. Turklāt no iztaujātajiem 1200 ģimenes ārstu tie 25, kas izteikuši vēlmi šogad darbu pilnībā pārtraukt, to darot pensijas, nevis nepietiekama atalgojuma dēļ. Valstī neesot daudz prakšu ar mazu atalgojumu, tādu varētu būt ap 140.
"Mums ir prakses, kurām ir arī otra pieņemšanas vieta. Ir stundas, kad pieņem ārsta palīgs vai māsa, bet ģimenes ārsts pieņem noteiktas stundas dienā. Citas stundas dodas uz otru pieņemšanas vietu, kas varbūt ir citā vietā. Arī tas ietekmē."
Ārsti gan apgalvo – diža piepelnīšanās ar otro praksi nesanākot, jo tur naudu noēdot uzturēšanas izdevumi. Par otrās prakses uzturēšanu valsts maksā četras reizes mazāku summu, 120 eiro. Kopumā ģimenes ārsti uzskata – praksēm ārpus lielajām pilsētām jāpiemēro tā sauktais lauku koeficients, proti, tur vajadzētu maksāt divas un pat trīs reizes lielāku algu nekā plaši apdzīvotajās vietās. Tas motivētu ārstus doties strādāt uz laukiem, neslēgt esošos doktorātus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
