Iedzīvotāji vāc parakstus par Ulbrokas muižas restaurēšanu
Rīgas pievārtē atrodas jau desmitgadēm novārtā atstāta vēsturiska ēka. Vietējie iedzīvotāji nule kā iesnieguši iniciatīvu par Ulbrokas muižas atjaunošanu. Iniciatīvas autori šo muižu, kas gan ir citu personu privātīpašums, redz kā vienu no nedaudzajiem Pierīgas kultūrvēsturiskajiem objektiem, kuram ir potenciāls piesaistīt apmeklētājus, ja vien ēka tiktu atjaunota un aprūpēta.
Ulbrokas muižas kungu māja celta ap 1800. gadu. Gadu gaitā ēkai bijuši dažādi pielietojumi – te bijusi gan bērnu tuberkulozes sanatorija, gan Rīgas radiostacija. Taču šobrīd skats te pavisam bēdīgs – apzīmēta ēkas fasāde, kolonnas un aizaudzis muižas parks.
"Satiksmes ministrijai toreiz piederēja jau tādos pārejas posmos 90. gados. Tad, kad viņi aizgāja prom, privatizācijai nodeva šo ēku – tā tas liktenis izvērtās, ka īsti laba saimnieka gan vairs nav, saka Vita Banga, vēsturniece, grāmatas "Ulbrokas muiža un tās apkaimes" autore.
"Ir jāsakopj fasāde – nevar to pieļaut, ka varbūt viņš trīs mēnešos reizi atbrauc un to fasādi notīra, par to ir jāpadomā, jo mūri tai ir stingri. Iekštelpās nekas nav no vēsturiskā," piebilst vēsturniece.
Līdzīgi domā arī Ulbrokas iedzīvotāji, kuri portālā manabalss.lv vāc parakstus par ēkas restaurēšanu. Viņi muižu redz kā vienu no nedaudzajiem Pierīgas kultūrvēsturiskajiem objektiem, kuram ir potenciāls kļūt par unikālu tūrisma pārsteigumu, ja ēka tiku atjaunota un uzturēta pienācīgā kārtībā.
"Manuprāt, ir pēdējais brīdis ko darīt. Diemžēl šā brīža situācija liecina, ka drīzāk šai Ulbrokas muižai gaidāms bēdīgs gals, jo tā desmit gadus ir privatizēta un šo gadu laikā pārvērtusies par graustu."
Pēc vairākām izsolēm bez rezultāta valstij 2014. gadā izdevās muižu pārdot. To par nedaudz vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro iegādājās SIA "Buts". Pēc iegādes privātais saimnieks arī klāstīja attīstības plānus teritorijā, bet jau desmit gadus nekas neliecina par muižas sakārtošanu.
"Tas nav īpašums, kas ir tikai kā privātīpašums, bet būtībā Latvijas kultūras mantojums. Šajā gadījumā domāju, ka viena rīcība būtu izglābt Ulbrokas muižu un parku no bojāejas. Nākamā rīcība – meklēt valsts, pašvaldības atbalstu muižas atjaunošanai un stiprināšanai tajā spožumā, kurā tā varētu būt," uzskata iniciatīvas autors.
Tikmēr firmas komercdirektoram iedzīvotāju iniciatīva ir pirmā dzirdēšana.
"Mēs muižu iegādājāmies jau vairākus gadus atpakaļ, bija jau doma, ko mēs tur taisīsim, darīsim, bet diemžēl pasaules divi lielie notikumi – Covid-19 un karš Ukrainā – ir izveidojuši nenormālu inflāciju būvniecības darbiem. Dotajā mirklī projekts ir iesaldēts."
Pamestas teritorijas, kā zināms, nereti pievelk interesentus veikt kādas pretlikumīgas darbības un postīt šos objektus. Pašvaldībā stāsta, īpašnieki iespēju robežās cenšas novērst ēkai nodarītos bojājumus.
"Nu postā iet, bet tā ir īpašnieka atbildība. Nav noteikts šī kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Mainījušies īpašnieki, un arī padomju laikā ir pietiekami lielas pārbūves bijušas. Pašvaldībai savā laikā bija doma, ka varētu visdrīzāk mēģināt iegādāties, lai valsts nodotu šo objektu mums. Valsts šo objektu pašvaldībai nenodeva."
Tikmēr Ulbrokas muižas īpašnieki atklāj, ka atjaunošanas darbiem nepieciešamie izdevumi attiecībā pret 10 gadus atpakaļ veiktajiem aprēķiniem auguši trīskārši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
