Indriksone skolēnu zināšanu kritumu nosauc par šokējošu un norāda, ka izglītības sistēmu jāmaina
Latvijas skolēnu zināšanas piedzīvojušas satraucošu kritumu. Jaunākajā OECD PISA pētījumā, kurā vērtē 15 gadus vecu jauniešu zināšanas un prasmes, Latvijas rezultāti pasliktinājušies visās trīs tradicionāli vērtētajās jomās – matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Turklāt visās trijās tie ir zemākie kopš šo mērījumu veikšanas, bet lasītprasmē Latvijas skolēnu rezultātu kritums ir straujākais starp visām pētījuma dalībvalstīm. Kādēļ esam nonākuši tik zemu un kā no šīs bedres tikt ārā?
Latvijas skolēnu sekmes starptautiskajā PISA pētījumā piedzīvojušas strauju kritumu. Visās mērītajās jomās Latvija tagad atrodas zem OECD vidējiem rādītājiem.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD PISA pētījums ir viens no respektablākajiem mērījumiem, kas ļauj salīdzināt izglītības kvalitāti dažādās pasaules valstīs. Jaunākie dati par Latviju gan rāda satraucošu ainu – skolēnu rezultāti pasliktinās.
Vissmagākā aina atklājas lasīšanā. Latvijas skolēni ieguvuši vidēji 430 punktus – tas ir par 31 punktu mazāk nekā OECD vidēji. Taču vēl satraucošāka ir tendence – kopš iepriekšējā PISA pētījuma 2022. gadā Latvijas rezultāts lasīšanā sarucis par 45 punktiem. Tas ir straujākais kritums starp visām pētījuma dalībvalstīm. Turklāt 41% skolēnu nav spējuši sasniegt pat minimālo lasītprasmes līmeni, bet augstāko līmeni sasnieguši tikai nepilni 3% skolēnu.
Tā ir lasītprasmes krīze. Skolēniem ir grūtības lasīt un saprast tekstu, īpaši, ja tas ir garāks. Kā jau iepriekš skaidroju, tas daļēji saistīts arī ar valodas jautājumu. Latvijā ir salīdzinoši daudz bērnu, kuri ģimenē ikdienā nerunā latviešu valodā.
Taču problēma nav tikai lasīšanā. Arī abās pārējās PISA vērtētajās jomās Latvijas rezultāti strauji kritušies. Dabaszinātnēs trīs gados zaudēti 25 punkti, matemātikā – 23.
Līdz ar to visās trijās jomās Latvijas skolēnu rezultāti tagad ir zemākie, kādi mūsu valstij PISA pētījumos jebkad fiksēti. Lai gan rezultāti pasliktinājušies arī daudzviet citur, Latvijā kritums ir īpaši straujš.
Lasītprasme ir pamats visām pārējām kompetencēm. No tās ir atkarīgs, cik labi skolēns spēj mācīties jebkurā citā priekšmetā. Pat matemātikā vispirms ir jāizlasa un jāsaprot uzdevums. Tāpēc lasītprasmes uzlabošanai Latvijā vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm.
Izglītības ministre par jaunajiem datiem saka – tie ir šokējoši.
Šie pētījuma rezultāti, manuprāt, ir šokējoši un lejupejošā līkne varbūt nav salīdzināma ar citām valstīm, jo tā ir dramatiskāka tieši Latvijai. Kāpēc tas ir noticis, mēs, protams, varam analizēt un meklēt iemeslus. Un varētu teikt, ka tās ir nepieņemto lēmumu ietekme, kas ir pāreja uz izglītību valsts valodā.
Daļu krituma tiešām var skaidrot ar pāreju uz mācībām valsts valodā – iepriekš mazākumtautību skolu skolēni PISA testus varēja pildīt arī krievu valodā. Tomēr eksperti uzsver – ar valodas maiņu vien tik krasu kritumu izskaidrot nevar. Problēmas ar lasītprasmes pamatiem bijušas redzamas jau iepriekš citos pētījumos.
Ja šīs pamatprasmes nav apgūtas pirmajā, otrajā, trešajā klasē, tad pārējie gadi to nespēj kompensēt. Tā kā, gribot negribot, mēs atgriežamies tur. Ir vajadzīga nopietna valsts iejaukšanās ar atbalstu. Vai tie ir skolotāju palīgi vai tā ir klašu pārgrupēšana, bet ir pēdējais brīdis kaut ko darīt.
Izglītības ministre sola, ka jaunākajiem PISA rezultātiem jākļūst par grūdienu pārmaiņām – pēc viņas teiktā, pa vecam izglītības sistēma turpināties vairs nevar.
Vienlaikus jāmin, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem pētījumā veicies labāk. Lietuvas rezultāti ir OECD vidējā līmenī vai virs tā, tikmēr Igaunija visās trijās jomās ir starp pasaules labākajām valstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
