Interneta blēži meklē jaunus veidus, kā iegūt iedzīvotāju datus
Kamēr iedzīvotāji baudīja garās valsts svētku brīvdienas, maz laika atpūtai bija mūsu kiberdrošības sargiem. Šajās dienās bija būtiski pieaudzis uzbrukumu skaits dažādām valsts iestāžu mājaslapām, turklāt konstatēti arī mēģinājumi izkrāpt e-paraksta lietotāju datus, ko līdz šim krāpnieki darījuši reti.
Kiberdrošības eksperti norāda, pēc mierīgajām Lieldienu brīvdienām maija pirmajās dienās esot sekojis būtisks, pat par 40% lielāks nekā līdz šim ikdienā, uzbrukumu skaits, kas vērsts pret valsts iestāžu mājaslapām. Turklāt hakeru un krāpnieku mērķis esot bijis ne tikai traucēt kādu interneta vietņu darbību.
"Tas, ko visvairāk izjuta paši iedzīvotāji, bija krāpšanas vilnis, izmantojot e-paraksta rīku "eParaksts mobile", un tur bija mēģinājums cilvēkus piespiest ievadīt šo PIN kodu, lai apstiprinātu pievienošanos."
Mēģinājums iegūt e-paraksta lietotāju datus, visticamāk, ar mērķi veikt kādus pirkumus, notika lombarda "Banknote" interneta veikalā. Tāpat aizvadītajās brīvdienās krāpnieki esot centušies iegūt iedzīvotāju identifikācijas datus, mēģinot autentificēties kādā ātro kredītu portālā.
"Jā, šis ir jauns veids, kā krāpnieki mēģina piekļūt, šajā gadījumā pie ātrajiem kredītiem, ar mērķi, visticamāk, vēlāk jau tos kredītus paņemt uz sava bankas konta. Bet ir jāsaprot, ka jebkurš veids, kā nopelnīt, agri vai vēlu nonāk šo uzbrucēju lokā."
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, kas ir atbildīgs par e-paraksta lietotni, pauž, sadarbībā ar komersantiem ātri izdevies konkrētajās vietnēs apturēt iespēju autentificēties ar elektronisko parakstu, tā ierobežojot krāpnieku iespējas. Cik daudz e-paraksta lietotāju datus gan paspēts izmantot, šobrīd precīzi nav zināms, tāpat vēl nav skaidrs, vai krāpniekiem ir izdevies ar kādas personas datiem kaut kur tikt, jo turpinoties izmeklēšana.
"Ir skaidrs, ka pietiekami daudz cilvēku, kas izmanto e-parakstu mobile, ir saņēmuši šādu paziņojumu, bet šobrīd mums nav pamata uzskatīt, ka kaut kur ir noplūduši tie dati. Bet izpēte tupinās, un mēs informējam gan iesaistītos, šajā gadījumā portālu "banknote.lv", gan "Dokobit", kas nodrošina šim portālam autentifikācijas pakalpojumus, mēs esam saziņā, risinām un veicam izpēti."
Kiberdrošības eksperti tādēļ uzsver – šis ir vēl viens pierādījums tam, ka nedrīkst apstiprināt neko, ja viens pats šo darbību tiešām neveic, lai nepieļautu datu nodošanu vai apkrāpšanu.
"Galvenais ir padomāt, vai jūs esat tas, kas veic kaut kādu darījumu, vai jūs ejat uz kādu vietni, kas pieprasa šāda veida autentifikāciju. Ja viņa piepeši izlec telefonā un jūs neveicat nekādu darījumu, neapstipriniet nekad šos pieprasījumus. Viņiem nevajag parādīties jūsu tālrunī tāpat vien."
Eksperti paredz, ņemot vērā, ka e-parakstu lietotāju skaits aug par vidēji 10 tūkstošiem jaunu lietotāju mēnesī, mēģinājumi šo rīku izmantot krāpniecībā varētu turpināt pieaugt. Tādēļ tāpat, kā lietojot internetbanku vai autentificējoties ar Smart-ID, arī e-paraksta lietotājiem vairākkārt jāpārliecinās, kādas darbības ar to veic.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
