"Ir bēdīgi". Galvaspilsētā bumbu patvertnes pieejamas tikai 5% rīdzinieku

Rīgā ir vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju, taču droša patvēruma vieta krīzes situācijā būtu vien retajam. Pašvaldības īpašumos, lielākoties mācību un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un administratīvajās ēkās par piemērotām atzītas 230 patvertnes. Taču dažādu iemeslu dēļ no tām šobrīd izmantojamas būtu tikai 83.

"Ir bēdīgi ar patvertnēm. Tavs komentārs un tas jautājums ir, es saprotu, kaut kādiem 5% Rīgas iedzīvotāju ir patvertnes šobrīd. Vai tas tā varētu būt?" sēdē vaicāja Rīgas domes Drošības komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA).

"Tajos 230 objektos, kad tie būs savesti kārtībā, tad tur varētu ietilpināties aptuveni 10 [procenti]. Bet šobrīd tajās marķētajās ir, jā, tie pieci [procenti]," skaidroja Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Uz ko Lapiņš: "Lielākā Rīgas apkaime ir Purvciems, kurā dzīvo 52 tūkstoši. Un tad mēs skatāmies, blakus ir Dārzciems un Pļavnieki. Kopā 110 tūkstoši iedzīvotāju, bet tur nav nevienas marķētas patvertnes. Vai tas tā ir?"

Un Reinsons: "Kopumā tur ir ļoti bēdīgi ar šo droši infrastruktūru, jo nav ne valsts, ne pašvaldības objektu."

Situācijai gan pamazām vajadzētu uzlaboties. Tagad no Eiropas Savienības fonda līdz 2029. gadam Rīgai piešķirti nepilni seši miljoni eiro aptuveni 150 patvertņu labiekārtošanai. Tātad vienai ēkai atvēlēti vidēji 40 tūkstoši eiro. Papildu tam no domes budžeta šim mērķim šogad paredzēts aptuveni miljons eiro.

Droša patvēruma vietas uzlabos pakāpeniski. Šogad plānots izstrādāt tehniskos projektus 30 patvertnēm.

Deputātu teiktajā bažas izskanēja ne vien par pašvaldības infrastruktūras, bet arī par rīdzinieku gatavību.

"Uz cik procentiem, lai Dievs nedotu, "X stundā" tai gatavi rīdzinieki? Man arī nav nekādas analītikas, tikai sestā jūta. Ebrejiem tā ir laba. Tātad diemžēl, manuprāt, uz procentiem 15, 20 – ne vairāk," sēdē izteicās Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (S!).

Viņam pievienojās arī Rīgas domes deputāts Ritvars Jansons (NA): "Jautājums, kā tas rīdzinieks zinās konkrēti, kur viņam jāiet? Jo nedzīvosim ilūzijās! Cik cilvēku vispār ir apskatījušies šo karti "saitā"?"

Reinsons gan mēģināja skaidrot: "Pats galvenais informācijas ieguves avots par patvertni un nokļūšanu līdz tai ir aplikācija "112". Ja aplikācija nedarbojas, nu tad vienīgais variants ir tiešām – ikdienā cilvēkiem ir vairāk vai mazāk noteikts maršruts, ko viņi izmanto biežāk. Tad tur jāpastudē, jāpaskatās."

Pēc Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes vadītāja teiktā, patvertnes noteikti būtu jāierīko arī privātajos īpašumos. Valdība beidzot vakar apstiprinājusi patvertņu būvnormatīvus.