Ir jāiet solis tālāk! Plāno veidot vienotu virtuālās klases platformu
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem attālinātajā mācību procesā izrādījies haotiskais interneta platformu izkārtojums – tādēļ Izglītības ministrija apņēmusies veidot vienotu virtuālās klases platformu. Covid-19 krīze varētu uz visiem laikiem mainīt Latvijas skolu sistēmu, to pamatīgi digitalizējot un ļaujot daļu mācību vielas apgūt neklātienē.
Digitālais haoss – tā var saukt apstākļus, kādos Covid-19 dēļ strādāja skolotāji un mācīties mēģināja skolēni. Vislielākā slodze tieši pedagogiem. Konsultācijas ar audzēkņiem – telefoniski, e-pastos, "WhatsApp" aplikācijās, sociālajos tīklos, paralēli izmantojot vēl vairākas platformas, piemēram, "E-klase" vai "Uzdevumi.lv", kas katra darbojas labi, bet nav salāgotas.
Šis bijis milzīgs izaicinājumu laiks, no kura mācība skaidra, – jāveido vienota virtuālo mācību platforma.
"Ir jāiet solis tālāk. Gan no valsts puses, gan privātajiem spēlētājiem, kā padarīt savus risinājumus pēc iespējas lietošanai draudzīgus, kas ļautu visas funkcijas vairāk vai mazāk nodrošināt vienotā platformā," otrdien sacīja Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Diemžēl ne visās ģimenēs ir pieejama moderna datortehnika, jaudīgs internets. Izglītības ministrija nākotnē plāno piesaistīt Eiropas struktūrfondu naudu, bet ātri tas nebūs.
"Planšete var kalpot trīs gadus. Vai valsts katrus trīs gadus patiešām iegādāsies, šobrīd mums ir 214 000 skolēnu, neskaitot tehnikumus – vai tas būs iespējams? Uz šo brīdi es teiktu, ka šāds apjoms nav iespējams," uzsvēra Izglītības ministre Ilga Šuplinska.
Analizējot digitālās mācīšanās plusus un mīnusus, ierēdņi vienā svaru kausā kā pozitīvo pieredzi liek pedagogu un skolēnu izaicinājumu apgūt modernās tehnoloģijas, darboties pastāvīgi un radoši, savukārt otrā – cilvēciskās komunikācijas trūkumu, ko digitālā vide nekādā veidā nevar aizstāt.
"Pietrūka skolotāju skaidrojuma. Satraukums, motivācija. Tās pašas parādības, kas daļai skolēnu palīdzēja mācīties patstāvīgi, kuriem nebija prasmju, tas arī traucēja," norādīja Catlaks.
Aptaujājot skolēnus par attālināto mācību trūkumiem, 44% skolēnu sūkstījās par ilgo nīkšanu pie datora, kas radīja neērtības. Lēns internets sagādāja problēmas 21% skolēnu, 19% sūdzējās par apgrūtināto saziņu ar skolotājiem dažādās platformās, bet 18% skolēnu tikai daļēji pieejamas mācībām nepieciešamās viedierīces.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
