"Mēs esam bezgala pateicīgi Latvijai un jūsu cilvēkiem par silto uzņemšanu un iespēju pāris dienas izdzīvot bērnību zem mierīgām debesīm," tā saka Ukrainas karavīru bērni, kuru tēvi šobrīd cīnās par savas valsts brīvību smagākajā frontes sektorā – Doneckas apgabalā. Šo iespēju ukraiņu bērniem dāvāja TV3 Ziņu žurnāliste Ieva Vārna kopā ar brīvprātīgo organizācijām un Ukrainas atbalstītājiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopumā 22 Ukrainas karavīru, artilēristu bērnus vecumā no septiņiem līdz 13 gadiem pie mums Latvijā uzņēmām pagājušajā trešdienā. Šeit pavadītā nedēļa bērniem bija piesātināta ar ekskursijām, dažādām aktivitātēm, izklaidēm un atpūtu pie dabas.
Jau pirmajā vakarā bērnu sejās smaidus un emocijas raisīja baikeri no vairākiem Latvijas motoklubiem, kuri brīvprātīgi ieradās sveikt mazos viesus no Ukrainas.
Šo visu noorganizēt izdevās, pateicoties fondam "Saules takas", kas jau gadiem rīko atbalsta nometnes Ukrainas bērniem, Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Gaisa spēkiem un Zemessardzei. Savukārt finansiāli nometni atbalstīja Latvijas cilvēki un uzņēmēji – "Ziedot.lv" un fonds "Uzņēmēji mieram".
Visu šo bērnu tēvi atrodas frontē – cīnās par Ukrainas un tās tautas brīvību Doneckas apgabalā. Bērni ir no dažādiem Ukrainas apgabaliem un daudzi no viņiem savu apzināto bērnību atceras kara ēnā, tāpēc šie bērni ir bezgala pateicīgi Latvijai par dāvāto iespēju kaut brīdi padzīvot zem mierīgām debesīm, bez trauksmes sirēnām un nepieciešamības skriet uz bumbu patvertnēm.
"Man ļoti patika Latvijā. Man ļoti garšoja brokastis. Vēl man ļoti patika mūsu ekskursijas, vēl man patika, ka varējām iet gulēt tikai vienpadsmitos vakarā un skraidīt visi kopā pa koridoriem. Ļoti patika Zoodārzā, jūra, man viss patika. Ja godīgi, man negribas braukt prom no Latvijas, es jau šeit pieradu, šeit ir miers, ļoti skumšu, pat raudāšu," saka nometnes dalībniece Arina.
Savukārt Sofija bilst: "Man ļoti patika, kad braucām uz Zoodārzu, jūru, ezeru. Man patika viss jau no pirmās dienas, kad iebraucām Latvijā. Ļoti patika vieta, kur dzīvojām. [Jautājums: Kad aizbrauksi mājās, ko vecākiem stāstīsi par Latviju?] Stāstīšu par visu, ko redzēju un ļoti skumšu pēc jums."
Bērnus pavadījām mājup – ar vienpadsmitās dzimšanas dienas svinībām vienai no nometnes dalībniecēm.
"Es nekad neaizmirsīšu silto uzņemšanu, to, kā mūs sagaidījāt. Tas bija ļoti patīkami. Tik daudz jūsu cilvēku tērēja naudu, savu laiku un spēku, lai organizētu mums nometni un iespēju pāris dienas izdzīvot mierīgu bērnību bez kara, zem mierīgām debesīm. Mēs esam bezgala pateicīgi. [Jautājums: "Kas tev visvairāk patika?"] Laikam tā sirsnīgā sveikšana dzimšanas dienā, es nekad neko tādu nebiju gaidījusi," teica nometnes dalībniece Karolīna.
Savukārt nometnes dalībniece Bohdana teica: "Man patika tas, kā mēs braucām uz jūru, kā peldējāmies, kā par mums rūpējāties, kā cepām desiņas un tas, kā jūs it visā mums palīdzējāt. Es pat nevaru iedomāties, cik daudz naudas mums iztērējāt, esmu ļoti pateicīga, ka šo visu organizējāt, lai mēs izjustu, kā tas ir dzīvot mierīgā valstī, bez kara… mēs to neaizmirsīsim."
Bērni kā atmiņu no Latvijas saņēma monētu no Latvijas Bruņotajiem spēkiem, no karavīriem, lai vienmēr zina, ka viņi ir un būs atbalstīti.
Nedēļas laikā iegūtas jaunas draudzības un atvadoties – grūti bija valdīt asaras gan maziem, gan lieliem.
