Izstāšanās no Otavas konvencijas nenozīmē tūlītēju robežas nomīnēšanu, norāda amatpersonas
Latvijai bruņojumā ir gan prettanku, gan vadāmās kājnieku mīnas, taču dalība Otavas konvencijā mums aizliedz ražot un izmantot parastās kājnieku mīnas jeb tādas, kas sprāgst saskarē ar cilvēku vai tam pietuvojoties.
"Nevajag skriet ratiem pa priekšu" – šāds vēstījums izskanēja no Aizsardzības ministrijas vadības pirms vairāk nekā gada, kad Latvijā sākās diskusijas par iespējamo izstāšanos no konvencijas. Nepieciešams vispusējs izvērtējums no bruņotajiem spēkiem, jādiskutējot ar kanādiešiem, kuri vada NATO kaujas grupu Latvijā un ir arī vadošā valsts attiecībā uz šo starpvalstu nolīgumu par kājnieku mīnām.
Par spīti daudziem gan militārās industrijas, gan analītiķu, gan opozīcijas politiķu aicinājumiem Latvijas aizsardzības resors sākotnēji šādu soli uzstājīgi neatbalstīja. Neesot efektīvākais līdzeklis, tai skaitā pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām. Tāpat pastāvīgi esot jāuzrauga šie mīnulauki, lai neciestu civilie.
Tomēr tagad, kad par atteikšanos no konvencijas jau publiski iestājušies poļi un lietuvieši, arī Latvija tam ir gatava kopā ar pārējām reģiona valstīm, tostarp Igauniju. Tieši šī vienotā nostāja bijusi izšķirošais elements tajā, lai Aizsardzības ministrijas pozīcija mainītos.
TV3 Ziņas: "Nav tā, ka nu mums varbūt jau mīnu rūpnīcas te taptu un mēs būtu drošāki, ja mēs pirms vairāk nekā gada būtu šo lēmumu pieņēmuši, nevis tagad?"
Andris Sprūds: "Īsa atbilde ir – nē, tāpēc ka, vienpusējā kārtā izstājoties, mums nebūtu ieguvumu. Vienpusējā kārtā izstājoties no konvencijas, mums būtu tieši tādi sarežģījumi potenciāli ar sprāgstvielu iegādi, ar mīnu iegādi, jo skaidrs, – Otavas konvencija nosaka ļoti stingrus noteikumus.
TV3 Ziņas: "Tagad tā nebūs, jo mēs esam četri?"
Andris Sprūds: "Četri tas ir solis uz priekšu. Ir valstis, kas ražo gan mīnas, gan sprāgstvielas, piemēram, tā ir Polija. Tā kā Polijas atrašanās šajā formātā ir ļoti svarīga."
Līdz ar Aizsardzības ministrijas paziņojumu par atbalstu izstāties no konvencijas jautājums šodien uzreiz arī valdības darba kārtībā, lai virzītos tālāk. Tas gan nenozīmējot, ka uzreiz pēc izstāšanās Latvija sāks mīnēt robežu.
"Neviena no šīm valstīm, kas ir paziņojušas, ka vēlas izstāties, jau neražo šādas sprāgstvielas un mīnas. Protams, esamība šajā konvencijā mums to neatļauj. Izstājoties no šīs konvencijas, līdz tam tiks veikti sagatavošanās darbi. Ja mēs vēlēsimies iegādāties, kurš tad ražos, kur ražos. Latvija arī ir apsvērusi iespējas, ka mēs varētu ražot. Tas korelē ar mūsu šodien pieņemto militārās industrijas stratēģiju."
Uz nākamo valdības sēdi paredzēts sagatavot likumprojektu par izstāšanos no Otavas konvencijas.
Pēc Ministru kabineta apstiprinājuma šim solim galavārds par to pieder Saeimai. Kad parlaments būs paudis oficiālo nostāju, tālāk jau par to jāpaziņo gan pārējām konvencijas dalībvalstīm, gan Apvienoto Nāciju Organizācijai. Un vēl pēc tam, sešus mēnešus vēlāk, Latvija būtu izstājusies no Otavas konvencijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
