Izveidos mobilo komandu pieaugušajiem paliatīvās aprūpes uzlabošanai

Nākotnē būtiski palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama paliatīvā aprūpe, prognozē VM. Ja 2017. gadā paliatīvo aprūpi sniedza nedaudz virs 1800 pacientu, tad pērn jau vairāk nekā 2000 iedzīvotāju ar neizārstējamām slimībām bija nepieciešama īpaša palīdzība pēdējos dzīves mēnešos.

Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/PAR!")

"Mums – sabiedrībā – pieaug dzīvildze, cilvēki ar hroniskām slimībām dzīvo ilgāk, bet līdz ar to šī aprūpe, īpaši gadījumos, kad slimība nav dziedināma, ir ļoti nepieciešama. Tāpat arī cieņpilna aiziešana cilvēkiem ir jāatvieglo, ir jāpalīdz, jāremdē sāpes."

Valdībā apstiprināts Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais paliatīvās aprūpes iedzīvināšanas plāns, kam patlaban nepilnīgo sistēmu būtu jāsakārto. Ministrijas secinājušas, ka pašlaik šo – valsts apmaksāto pakalpojumu – apmērs pieaugušajiem un bērniem ir nevienlīdzīgs. Tāpat atšķiras iespējas saņemt pakalpojumus Rīgā un reģionos dzīvojošajiem. Lai aprūpe visā Latvijā būtu pieejami vienādi, plānots izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu.

"Mēs ieviešam, sašķirojam un nosakām skaidrību par paliatīvās aprūpes līmeņiem. Ir noteikts pakalpojumu apjoms un saturs, kas ļauj, pēc tam, kad šodien plāns ir apstiprināts, izstādāt arī detalizētus kvalitātes kritērijus," skaidroja veselības ministre.

Secināts, ka ne pacienti, ne arī to ģimenes nespēj orientēties šobrīd sadrumstalotajā paliatīvās aprūpes pakalpojumu sistēmā. Lai tomēr atvieglotu pacientu ikdienu, plānots, ka uz vairākām ģimenes ārstu praksēm nākotnē būs speciāli piesaistīts koordinators.

"Tātad persona, kura ir īpaši apmācīta un spējīga salikt kopā visu "bildi", visu to sarežģīto pakalpojumu sistēmu, lai cilvēkam pakalpojuma saņemšana ir vienkārša. Un arī viņa ģimenei ir pieejami visi iespējamie atbalsta mehānismi," skaidroja Viņķele.

Sistēmu pilotprojektā plānots ieviest apmēram gada laikā, un tās iedzīvināšanai būtu nepieciešami 18 miljoni eiro ik gadu. Budžetā gan šim mērķim nauda vēl nav paredzēta.

Vēstīts, ka LM ir izvērtējusi sniegto pakalpojumu izpildi šā gada 11 mēnešos un tā izpildes tendences un prognozē līdzekļu atlikumu līdz gada beigām saistībā ar Covid-19 izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, rosinot pārdalīt šo finansējumu citiem pakalpojumiem.

Valdība lēma, ka LM no sociālajiem pakalpojumiem ietaupītos līdzekļus 282 651 eiro apmērā varēs novirzīt sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Finansējums 101 929 eiro apmērā tiks virzīts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai personām ar invaliditāti dzirdes traucējumu dēļ. Tā plānots mazināt rindas. Iecerēts arī, ka papildu finansējums 212 personām ar dzirdes traucējumiem nodrošinās iespēju šogad sākt saņemt sev nepieciešamus, piemērotus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.