Jaunais mācību gads nāks ar lielām pārmaiņām vidusskolēniem eksāmenu kārtošanas kārtībā
Jaunais mācību gads tuvojas ar būtiskām pārmaiņām. Lielākā no tām – noslēgusies jaunā izglītības standarta ieviešana. Pirmais šā gada semestris solās būt arī citu izaicinājumu pilns, jo gaidāms iespējamais pedagogu streiks.
Tāpat kā visas citas skolas, arī Rīgas 64. vidusskolā vēl pēdējās augusta nedēļās steidz paveikt atlikušos darbus, lai jau 1. septembrī skola būtu pilnībā gatava svinīgi sagaidīt skolēnus.
"Ir tās lietas, kas ir katru gadu, kad skolotāji atgriežas no atvaļinājuma, sāk iekārtoties savos kabinetos, pielāgot mācību līdzekļus, notiek pirmās tikšanās. Ir lietas, kas nav ierasti, mums šogad būs pabeigta ventilācijas iekārta. Ceram, ka mūsu skolā bērni varēs droši elpot, gaiss būs svaigs, tīrs un drošs."
Jaunais mācību gads šogad sāksies ar virkni pārmaiņu, no kurām daļu izjutīs vien skolēni, bet daļu tikai pedagogi. Taču kā vieni, tā otri šogad būs iesaistīti pēdējo gadu apjomīgākajā izglītības reformas noslēgumā.
Būtiskākās pārmaiņas šajā mācību gadā ir jaunā izglītības standarta ieviešanas noslēgums. Proti, no 1. septembra pēc kompetencēs balstītā satura mācīsies nu jau visa vecuma skolēni, sākot no pirmsskolas līdz vidusskolai.
64. vidusskolas direktors uzskata, – pedagogi pārmaiņām ir gatavi, taču nelielas raizes par gaidāmo ir, īpaši vidusskolu klasēs.
"Mums ir skolotāji, kuri visu vasaru pavadīja, morāli gatavojoties un strādājot, lai būtu vieglāks šis process. Kopumā jāsaka – ir gaidāmi izaicinājumi, bet tas nespēj pārmākt to, ka katrs skolas gada sākums ir kā pavasaris."
Taču par to, cik gatavi ir skolēni, varēs spriest pēc kāda laika. Līdz ar pilnveidoto saturu, ko skolēni jau apgūst divus gadus, izmaiņas gaidāmas arī centralizēto eksāmenu norisē. Pirmo reizi vidusskolēniem būs izvēle, kādā līmenī eksāmenu kārtot – optimālajā vai padziļinātajā.
"Uzsākot mācības šogad 12. klasē, mēs dodam iespēju skolēniem specializēties 14 mācību priekšmetos jeb kursos padziļinātā līmenī. Līdz ar to, noslēdzot šo vidējas izglītības apguvi, visiem skolēniem ir iespēja kārtot viņu izvēlētus augstākā līmeņa eksāmenus."
Turklāt no šā gada pamazām plānots celt arī eksāmenu nokārtošanas latiņu. Par nokārtotu to atzīs, vien sasniedzot 10% slieksni.
"Tas ir ceļš uz skolēnu motivāciju, sasniegt aizvien labākus rezultātus mācībās. Atgādinu, ka līdz šim šis slieksnis bija 5%, bet mēs virzāmies trijos gados uz minimālo sniegumus 20% apmērā."
Šajā mācību gadā mainīts arī finansējuma modelis, kā pedagogiem turpmāk tiks maksāts atalgojums. No tā dēvētā "nauda seko skolēnam" modeļa pāries uz tādu, kur finansējumu saņem pašvaldības un tālāk sadala pēc saviem ieskatiem.
"Sperot šo pirmo soli, mūsu mērķis nebija ikvienam būtiski paaugstināt algu, ar tādu lielu izrāvienu, bet sakārtot sistēmu. Bija mērķis radīt taisnīgu atalgojuma sistēmu, kur katrs skolotājs par līdzvērtīgu darbu, saņem līdzvērtīgu atalgojumu."
Šādas izmaiņas iepriekš kritizēja, gan Latvijas pašvaldību savienība, gan pedagogu arodbiedrība, kura, tostarp saistībā vēl ar citiem ministrijas nepildītiem solījumiem, draud no 19. septembra uzsākt skolotāju beztermiņa streiku, apturot mācību procesu uz nenoteiktu laiku. Ministre gan šodien pauda – arodbiedrības iebildumus tā saprot, taču šis neesot īstais brīdis streikošanai.
"Manā ieskatā, tieši šobrīd streikot, papildus noslogojot tos skolotājus, kuri izvēlēsies pildīt savus darba pienākumus, radot vēl vienu vilni neapmierinātībai, ko nedraudzīgi spēki tikai gaida, manuprāt, nav īsti atbildīgi pret valsti."
Tāpat jāmin, ka šis ir pēdējais gads, kad 1. līdz 9. klašu skolēni Latvijā mācās arī krieviski. Pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā notiks turpmāko trīs gadu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
