Jaunieši sacenšas par Latvijas labākā jaunā automehāniķa titulu
Kurš ir labākais Latvijas jaunais automehāniķis? To šajās dienās noskaidro Rīgā, kur par šo titulu cīņu sākuši 12 tehnikumu un profesionālo skolu audzēkņi. Lai konkursā uzvarētu, topošajiem mehāniķiem ir jārāda daudzpusīgas spējas, sākot no vienkāršu auto filtru maiņas līdz sarežģītām auto diagnostikām un remontiem. Labākais no tiem iegūs ne tikai titulu, bet arī iespēju Latviju pārstāvēt starptautiskā jauno automehāniķu konkursā.
Šo 12 jauniešu ceļš līdz Jauno automehāniķu meistarības konkursa finālam bijis garš. Tiem aiz muguras jau divas kārtas, kurās tie veiksmīgi apliecinājuši savas teorētiskās zināšanas, un šodien tiem sācies noslēdzošais posms, kurā jāparāda arī savas praktiskās iemaņas.
"Ņemot vērā, ka mūsdienās tomēr tā tendence ir uz specializēšanos, viens vairāk par vadiem saprot, cits vairāk par skrūvēm, tad te ir jābūt ļoti universālam kareivim un jāprot ļoti daudzas lietas," saka Jauno automehāniķu konkursa projekta vadītājs Armands Umbraško.
Finālā tiem kopumā jāveic 12 dažādi uzdevumi – auto remonts un detaļu maiņa, apkope, diagnostika, kā arī jāpilda citi ar automehāniķa arodu saistīti uzdevumi limitētā laikā – 45 minūtēs.
"Te ir daudz kas. Jāatzīst, ka, visticamāk, būs arī kaut kas, ko es nezināšu, kas būs arī man pašam jauns. Bet automehāniķim ir daudz kas jāizvērtē, jāsaprot, tā tikai saka, ka viņi tikai maina riepas, bet tā tas īsti jau nebūs," saka Liepājas Valsts tehnikuma audzēknis Pēteris Zikmanis.
Konkursā ir dažādas grūtības uzdevumi, un starp tiem ir arī tā sauktie cietie rieksti. Piemēram, man aiz muguras esošajai automašīnai organizatori ir nomainījuši kādu strādājošu detaļu pret neejošu, un konkursantiem ir ne tikai šī problēma jāatrod, bet arī jāatrisina.
"Problēma bija sadales vārpstas aktuatorā. Problēma bija tāda, ka aktuators bija bojāts un vajadzēja to samainīt. Es neteiktu, ka grūti bija problēmu atrast, skatoties rūpnīcas datus, mērot kāda ir pretestība, ja tā ir ārpus normām, uzreiz var pateikt, ka aktuators ir bojāts," skaidro Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēknis Niks Pētersons.
Aktuators ir neliela ierīce, kas pārvalda vārstu darbību, lai dzinējs strādātu labāk un efektīvāk. Tikmēr citi finālisti atzīst, konkursā piedalās galvenokārt tādēļ, ka vēlas pārbaudīt savu varēšanu, vienlaikus neslēpj – cer, ka konkurss tiem palīdzēs atrast arī labi apmaksātu darbu.
"Ir interesanti izmēģināt savas spējas. Piemēram, kondicionieru sistēmas, es ikdienā ar tām nenodarbojos. Tikko man tieši bija šāds uzdevums, un es biju diezgan lielā sajūsmā, ka īstenībā man ir diezgan labas zināšanas par šo," saka Rīgas Tehniskās koledžas audzēknis Daniels Kondrjakovs.
Konkursa organizatori norāda, līdzšinējā pieredze rāda, ka konkursa finālistus darba devēji "izķer" un visiem šiem jauniešiem darbs ir jau garantēts. Taču tikai viens no viņiem – tas, kurš divās dienās uzrādīs labāko rezultātu, šovasar Latviju pārstāvēs starptautiskā jauno mehāniķu konkursā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
