Jelgavā klejojoša lāča dēļ gandrīz izgāžas sēņošanas čempionāts; kas notika?

Mārtiņš Augusts, Klīves meža iecirkņa meistars:
Tas bija liels, melns vai ļoti tumšs lācis. Domāju, ka tas ir pieaudzis tēviņš. Tik, cik mums redzesloks atļāva, apmēram kādas 1,5-2 sekundes viņu ieraudzīt. Tāpēc mēs arī atradām to vietu, kur viņš paskrēja, varējām nofotografēt pēdu nospiedumus un paziņot visiem, ka tas lācis, ko pamanījām pavasarī, joprojām ir pie mums, nekur nav aizgājis.

Lāču monitorings Latvijā notiek no marta beigām līdz pat jūnija sākumam. Šā gada rezultāti liecina, ka Mārtiņa sastaptais ķepainis ir viens no pavisam neliela šis sugas dzīvnieku skaita, kas dzīvo Latvijas mežos.

Foto

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks:
Visus datus, kas attiecas uz šo periodu, salikām uz kartes ar datumiem, plus vēl arī lāču pēdu nospiedumu izmēriem. Tad sanāk, ka minimālais lāču skaits, kas pēc šīm datiem sanāca Latvijā uz to brīdi, bija no 10 līdz 13 lāčiem. No tiem, kādi 4-5 bija mūsu pašu atrastās pēdas un tad pārējie bija gadījumu ziņas.

Igaunijā lāču ir vairāk

Iemesli, kāpēc lāču Latvijā ir tik maz salīdzinājumā ar Igauniju, kur dzīvo simtiem šis sugas pārstāvju, ir dažādi. Viens no tiem ir mednieku aktivitāte.

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks:
Medības ar dzinējiem ziemā – tas lāčiem nepatīk, īpaši tādā teritorijā, kur viņi vēl paši nav piedzimuši. Šis faktors ir viens no galvenajiem, kas traucē lāčiem sākt vairoties Latvijas teritorijā.

Ar nolūku pievērst lāčiem pastiprinātu dabas pētnieku, zoologu, mednieku un sabiedrības uzmanību, nākamajā gadā tiks atjaunots kādreiz izveidotais lāču sugas aizsardzības plāns.

Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore:
Šajā plānā analizē lāču sastopamību, analizē, kādas darbības būtu veicamas, ja vēlas šo te lāču populāciju Latvijā palielināt. Protams, analizē komunikāciju un cilvēku viedokli par lāčiem, jo ir jāsaprot, ka ir situācijas, kad lācis varbūt nekādu bīstamību nerada, un dzīvnieks aizies tālāk savās gaitās, bet cilvēks būs vairāk nobijies nekā nepieciešams. Taču ir, protams, reizes, kad lācis nonāk bišu dravā vai pagalmā.

Lāču skaits varētu pieaugt?

Kaut gan joprojām nav faktisku pierādījumu tam, ka Latvijā būtu dzimis kāds lācēns, pētnieki uzskata, ka ar laiku lāču populācija varētu palielināties.

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks:
Es domāju, ka ar laiku arī Latvijā būs, ja ne tik daudz lāču kā Igaunijā, tad noteikti būs. Bet tas process ir lēns un tas var ilgt gadu desmitiem.

Zinātnieki norāda, ka kāda lāča parādīšanās pat kādā pilsētā ir maz ticama, taču izslēgt šādu iespēju pilnībā nevar. Arī Mārtiņa Augusta sastaptais lācis atradās vien pusotra kilometra attālumā no Kalnciema vidusskolas.

Video

Save

Save