Jūras kraukļu bari Baltezerā kļuvuši par draudu dabas vērtībām
Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) devusi zaļo gaismu uzsākt cīņu pret šīm kormorānu kolonijām, traucējot putnu ligzdošanu.
Dabas aizsardzības pārvalde izdevusi atļauju Baltezerā traucēt jūras kraukļu ligzdošanu. Šie putni ezeru apsēduši tiktāl, ka sāk apdraudēt aizsargājamas dabas vērtības.
Aivars Dundurs ir viens no Baltezera iedzīvotājiem, kurš sācis celt trauksmi par ezerā mītošo jūras kraukļu koloniju. Viņš pats arī gatavs izrādīt salas, kurās šobrīd savītas jau ap simt kormorānu ligzdu.
"Vietējie jau sen skatījās, ka viena sala ir pagalam, kuru 20 gadus bija jūras kraukļi apsēduši. Tur vairs neaug nekas, ne ķērpīši, ne koki, viss ir pagalam. Un tagad viņi uzmetās uz Liepu salu, un Liepu salā arī daudzi koki jau ir pagalam," stāsta Aivars.
Jūras kraukļi problēmas rada, jo to izkārnījumi ir ļoti piesātināti ar sēru un fosforu. Ja tie pulcējas lielās kolonijās, kā tas ir Baltezerā, putnu mēsli spēj iznīcināt ne tikai visu zem to ligzdām, bet dažu gadu laikā nobeigt pat pamatīga izmēra kokus.
"Vietējiem vairāk rūp skats, bet saziņā ar dabas pārvaldi tomēr uzvarēja biotopi, kas ir svarīgāki par tiem jūras kraukļiem. Un tā ir Pierīgā. Ja te visa tā daba iet bojā," saka Aivars.
Ņemot vērā, ka Lielā Baltezera salas atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā "Natura 2000", to lēna bojāeja kormorānu dēļ satraukties likusi arī Dabas aizsardzības pārvaldei. Salu lielākā vērtība esot veci, pat 300 gadu auguši lapu koki.
Piemēram, šī liepa, tās tur tālāk, te ir arī ozoli. Te ir platlapju meži un viena no Eiropā aizsargātākajām vaboļu sugām – platlapju praulgrauzis, tas te dzīvo. Un, ja viņiem nav šo resno koku, tad viņam pazūd tā dzīvotne. Mums vēl ir kādi gadi trīs, varbūt četri, vairāk ne. Es domāju, 10 gadu laikā no kolonijas sākuma te izbeidzas viss.
To, kādu postu jūras kraukļi nodara dabai, jau šobrīd labi var redzēt daudzviet uz šīs salas. Piemēram, šeit nav absolūti nekādas dzīvības, savukārt vien pāris soļu tālāk, kur nav kormorānu ligzdas, viss turpina zaļot.
Tādēļ pārvalde nosliekusies par labu dabas vērtību aizsargāšanai un izdevusi atļauju izņēmuma kārtā traucēt Baltezera jūras kraukļu ligzdošanu, tos regulāri biedējot ar šāvieniem, kā arī nomedīt līdz 20 īpatņu.
Pašlaik ir nošauti četri, un domāju, ka tas būs arī viss, jo jūras kraukļi ir sapratuši, ka cilvēks uz salas nes briesmas. Ir cerība, ka ar šiem traucēšanas pasākumiem viņus piespiedīsim pārvākties, cerams, uz kādu ne biotopu, tātad mazvērtīgāku koku audzi, kurā viņi turpinās ligzdot.
Dabas aizsardzības pārvaldē vērtē, ka šobrīd Latvijā kopumā ir ap trim tūkstošiem ligzdojošu Jūras kraukļu pāru, un to skaits pēdējos gados turpina pieaugt, tādēļ vienas kolonijas izbiedēšana nekādi neietekmēs putnu turpmāko populāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
