Karš notiek arī informācijas frontē – diemžēl tas sašķel pat ģimenes. Līdzīgi kā vēl nesen jautājumā par vakcināciju, tie, kuri nonākuši propagandas varā, vairs nedzird pat savu tuvinieku argumentus. TV3 Ziņas tikās ar piecu bērnu mammu Rīgā, kuras māsa Krievijā pat neklausās centienos viņai pastāstīt patiesību par Ukrainā notiekošo.
Pie Viktorijas Rīgā ieradusies vecākā māsa Anžela, kura pēdējos gadus dzīvo Anglijā. Abas pārsvarā sarunājas mammas valodā – viņa bija krieviete.
Ģimenē auga četri bērni. Jaunākais brālis tepat Latvijā tagad ukraiņiem organizē humāno palīdzību, bet vidējā māsa Ļena pārliecināta, ka Putins veic cēlu darbu – atbrīvo ukraiņus no nacistiem. Viņa jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Krievijā.
Sākumā Viktorija gan vēl cerēja un centās māsu brīdināt: "Sāku domāt kā par māsu, ka viņu tas varētu iespaidot, turklāt Novosibirskā bija protesti pret karu, tāpēc nospriedu – viņa ir informēta! Es aizsūtīju video no Latvijas ziņām un pierakstīju, ka Krievijā būs sankcijas, lai izņem naudu un iepērk pārtiku, uz ko viņa atzvanīja un ļoti dusmīgi sāka kliegt virsū. Teica, ka es viņu uzskatot par ienaidnieku. Es viņai prasu, no kurienes tu rāvi, ka es esmu ienaidniece? Ka mēs viņus tā ienīstam, ka es viņu uzskatu par ienaidnieci. Es viņai pat šorīt atgādināju, ka arī es esmu krieviete, ka mūsu mamma bija krieviete. Kāpēc lai es būtu pret krieviem? Kāpēc? Tā ir propaganda, jā."
Vecākā māsa centusies abas vēl salabināt, bet saprot – runāt par politiku ar Krievijā dzīvojošo vairs nav iespējams. Ļena 18 gadu vecumā iepazinās ar Latvijā dienējošu puisi un aizbrauca viņam līdzi uz Krieviju.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Esot skumji, jo uzaugot māsas bijušas ļoti ciešas. "Kad piedzima Vika, es to atceros kā laimīgāko brīdi. Man piedzima māsa! Es dievinu to bērnu kā visu pasauli! Kad saku – Vikiņa, meitenīte mana… Viņa saka – es jau esmu pieaugusi. Man Ļena zvanīja, pēc tam Vika stāstīja… Es tāda neitrāla, kura mīl viņas abas. Es saku – varbūt viena otru pārpratāt? Ļena 26 gadus dzīvo Krievijā. Kad cilvēks nekur neizbrauc, viņai ir tikai viens informācijas lauks, viena televīzija. Kad cilvēks runā vairākās valodās, viņš dzird no pirmavota," saka Anžela
"Ļena saskatījusies krievu televīziju, viņa man zvana un prasa – Anžela, jums tur Anglijā nav, ko ēst? Es saku – nē taču! Tu man varēji piezvanīt, un es tev visu izstāstītu – parādītu cenas, kā cilvēki iepērkas. Rindu nekur nav, panikas nav, viss ļoti cilvēcīgi un mierīgi. Vieglāk taču piezvanīt man kā māsai un to visu paprasīt!" turpina Anžela.
"Man bija līdzīgi. Viņa zvanīja un teica, ka Krievija palīdz Latvijai. Teicu – kāpēc tu tā domā? Sapratu, ka nav jēgas viņai neko teikt," piebilst Viktorija. Viņa pati ir mamma pieciem bērniem. Ģimene viņai ir vistuvākie, tāpēc sāpīgi, ka saruna ar pašas māsu vairs nav iespējama.
Vika aizved otru māsu – Anželu pastaigā līdz Kongresu namam. Lielo atbalstu, kādu Latvija paudusi Ukrainai, viņa vēl nav skatījusi savām acīm un Anglijā šādu solidaritāti viņa neizjūt. Arī pati daudz patērē krievu medijus un drīzāk pieslējusies pozīcijai "esmu par mieru" nevis "Krievija ir agresors".
Klusējot Anžela iet un lasa uz plakātiem rakstīto. Ierauga patiesībā notiekošo. Diemžēl otrai māsai šo rādīt bija bezjēdzīgi.
"Dzīvojam netālu no Krievijas vēstniecības, tepat bēgļu centrs. Es nofilmēju sevi, rādu ar kameru visu, kas apkārt. Es saku – vismaz sapērc sev ēdienu, jo tūlīt jums būs sankcijas. Vienīgais, ko viņa atbildēja, ka viņiem viss ir labi. Citreiz man liekas – lai tak izjūt sankcijas un saprot! Tad man žēl, tad atkal liekas, ka vienalga, bet tas nav vienalga. Man ir bail, ka viņa nevarēs atbraukt pie mums, noslēgs saziņas iespējas, nevarēs whatsappā sazināties. Aizsūtīju savus epastus, lai, ja visu noslēdz, viņai ir. Bet viņai nav ticības, jo viss taču esot labi," teic Viktorija.
Vai māsa kādreiz sapratīs? Viktorija šaubās. Un, pat ja tā, atzīt, ka tik ilgi ticējusi meliem, būs teju neiespējami…
