Kā attīrīšanas stacija "Daugavgrīva" tika galā ar vētras plūdiem?
Bioloģiskās attīrīšanas stacija "Daugavgrīva" pēc spēcīgākās vasaras vētras saņēmusi rekordlielu notekūdeņu apjomu – par aptuveni 40% vairāk nekā sausajā laikā.
"Daugavgrīva" nodrošina Rīgas pilsētas, vairāku apkārtējo pašvaldību un daļas Jūrmalas pilsētas sadzīves notekūdeņu attīrīšanu.
"Mēs saņemam daudz notekūdeņus, jo pēc būtības mēs drenējam Rīgas parkus šobrīd visticamāk, jo ūdens nāk diezgan atšķaidīts – ne ar tādu piesārņojumu kā ikdienā. Daudzums pēc būtības ir kādi 30, 40% vairāk nekā sausajā laikā," saka bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" vadītājs Māris Zviedris.
Rīgas iedzīvotāji ik dienu, stundu un minūti saņem tīru dzeramo ūdeni. Kad ar to nomazgāti trauki vai esam iegājuši dušā tas tiek savākts aptuveni pa 1400 kilometriem Rīgas cauruļvadu un neizbēgami nonāk šeit – stacijā "Daugavgrīva".
"Tikai tad varam teikt, ka sākas attīrīšanas process. Protams, tas sākas ar to, – lai atdalītu nost no notekūdeņiem lietas un vielas, kuras nav izšķīdušas. Kuras nonākušas apzināti vai neapzināti notekūdeņu plūsmā. Parasti tās ir higiēnas preces, kurām pēc būtības būtu jāatrodas nevis notekūdeņos, bet gan Getliņos," stāsta Zviedris.
Tomēr attīrīšanas stacijā kopā ar notekūdeņiem nenonāk higiēnas preces vien – tāpat tās ir arī dažādas taukvielas, piemēram, eļļas pārpalikumi pēc ēdiena cepšanas, arī smiltis no ielām. Šīs visas lietas un vielas tiek atdalītas mehāniski, tad ūdens ir uzskatāms par nostādinātu un var sākties bioloģiskā attīrīšana.
"Lai šos procesus nodrošinātu, mums šeit ir komplekss, kur 24 stundu laikā mēs attīrām notekūdeņus līdz Eiropā paredzētajiem līmeņiem, un dabā iziet jau par 95% tīrāks ūdens nekā mēs to saņemam," skaidro Zviedris.
Ikdienas apstākļos Rīgas iedzīvotāji diennaktī tiek apgādāti ar simts tūkstošiem kubikmetru dzeramā ūdens. Tomēr stacijas iekārtas spēj veikt attīrīšanu ar diennakts jaudu aptuveni divreiz lielākam daudzumam – divsimt tūkstošiem kubikmetru ūdens.
"Pēdējā vētrā mēs saņēmām rekordlielu daudzumu – tie bija 240 000 kubikmetru notekūdeņi. Pēc būtības tam te nebija jānonāk tādā apjomā, jo tas jau veido ļoti lielu atšķaidījumu. Salīdzinot ar parastajiem laikapstākļiem, mēs novērojām, ka šis ūdens jau bija piecas reizes atšķaidījies – jau tāds, kurš ir piecas reizes tīrāks nekā parastie notekūdeņi," stāsta Zviedris.
Pēc gadsimtā spēcīgākās vasaras vētras, kurā Rīgā tika pārsniegts iepriekšējais 55 milimetru rekords sasniedzot jaunu – 115 milimetrus, arī attīrīšanas stacija saņēma rekordlielu notekūdeņu daudzumu un veiksmīgi ar tiem tika galā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
