Kā šobrīd izskatās Latvijas austrumu robeža?

Novērošanas sistēmas, kas jau daļēji darbojas uz Baltkrievijas robežas, šā gada laikā sāks darboties uz Latvijas un Krievijas robežas, tādējādi stiprinot uzraudzības un reaģēšanas spējas.

Valsts robežsardze norāda, ka jau pašlaik reaģēšanas spējas esot būtiski uzlabojušās – ja iepriekš atsevišķos posmos robežsargiem nācās pārvietoties kājām un apiet purvainas teritorijas, tad šobrīd, izmantojot kvadriciklus un bagijus, robeža tiek apsekota septiņas līdz astoņas reizes dienā, nevis vienu reizi.

"Paliek patrulēšanas ceļi gar ezeriem, un jāpabeidz patrulēšanas ceļš gar Daugavu, kur ir šie tilti, attiecīgi, tiltu pārklājumi un nākamais lielais darbs, ko realizē Latvijas radio un televīzijas Centrs – viedā robežas uzraudzība, pilnībā aprīkota ar tehniskiem līdzekļiem 100%. Nebūs vietas, ko robežsardze, mūsu sadarbības partneri nevarēs novērot, ar tehniskām iekārtām," norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

Pabeidzot tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, plānots pāriet uz jaunu robežapsardzības modeli – no patrulēšanas uz reaģēšanu, novirzot spēkus tur, kur saņemts signāls par iespējamu pārkāpumu. Tikmēr bruņotie spēki uzsākuši austrumu robežas militārās stiprināšanas plāna pirmās kārtas īstenošanu, prioritāri strādājot noteiktos robežas posmos.

"Paralēli tas nav tikai par fizisku šķēršļu līniju, skaidrs, ka arī šogad aktīvi darbi trupināsies pie sensoru iegādes, lai mēs laicīgi varam apdraudējumu saprast novērtēt, kuros virzienos, kā tas iet, – un otra sadaļa arī pie mūsu ugunsjaudas, mūsu artilērijas, mūsu tālās artilērijas spējām, lai šo pretinieku, kas šeit tiek apturēts, mēs varam tepat uzreiz arī ietekmēt," teica Pujāts.

Pirmdien vizītes laikā Valsts prezidents norādīja, ka jauno tehnoloģisko risinājumu ieviešana kalpos kā būtisks atbalsts robežsargiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vienlaikus uzsverot, ka robežas aizsardzība ir nepārtraukts process.

"Protams, tā vide ir mainīga, nekad robeža nebūs gatava un nekad nebūs tā, kā daži domā – ir žogs, nu ir prettanku eži, pūķu zobi, nē, tas ir tikai palīgs, tas nav nekāda veidā brīnumlīdzeklis. Tas, ko mēs redzam tagad gan Ukrainā, ļoti strauji attīstās šī te dronu karadarbība, tāpat mēs redzam no tuvajiem austrumiem – nākamais solis, nākamais solis jau ir gaiss, gan radari sistēmas, ir lēmumi pieņemti, radaru sistēmas attīstās, ir pretgaisa aizsardzības lēmumi jāpieņem, kur arī cieši būs jāsadarbojas robežsardzei un bruņotajiem spēkiem, faktiski, robeža nekas nosacīti nebūs gatava un tas ir tas pie kā mēs nopietni strādājam," teica Rinkēvičs.

Tāpat prezidents norāda, ka valsts aizsardzības finansējums beidzot jāpalielina līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Patlaban vēl joprojām ir spēkā trīs procenti, taču mūsdienu drošības situācija un hibrīdkara riski prasa lielākus ieguldījumus gan iekšlietu, gan aizsardzības sistēmās.