Kādām jābūt bumbu patvertnēm? Regulējums joprojām kavējas
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā daudzās valstīs, tostarp Latvijā, tika aktualizēts jautājums par bumbu patvertnēm, kas kara gadījumā ļautu glābt civiliedzīvotājus. Tomēr Latvijā joprojām nav izveidoti noteikumi, kādām šīm patvertnēm jābūt.
Rīgas dome apzinājusi vairāk nekā 350 adrešu, kur potenciāli varētu atrasties bumbu patvertnes. Labā stāvoklī gan ir ļoti maza daļa no tām.
TV3 Ziņas apmeklēja VEF Kultūras pilī, kas ir viena no vietām, kur apdraudējuma gadījumā varētu patverties cilvēki.
"Vēsturiski šeit bija divas patvērumam pielāgotās telpas: viena 95 cilvēkiem, otra – 195," stāsta Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Pirms dažiem gadiem ēka rekonstruēta un šobrīd vienu no vēsturiskajām bumbu patvertnēm, kur varēja uzņemt līdz 200 cilvēku, izmanto kā inženierkomunikāciju telpu un noliktavu.
Kopumā pašvaldība ieguvusi datus par vairāk nekā 350 adresēm, kur kādreiz bijušas, plānotas vai joprojām ir potenciālās bumbu patvertņu vietas. Labā stāvoklī gan ir mazāk par divdesmit.
Vairumu vietu vēl vajag apsekot, taču virzīties uz priekšu ar telpu aprīkošanu šobrīd nav iespējams, jo valsts joprojām nav izdevusi noteikumus – kādām šīm patvertnēm jābūt. Reinsons skaidro, ka regulējuma par bumbu patvertnēm Latvijā nav jau vairāk kā 15 gadu.
Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai!") skaidro: "Mums ir nepieciešams vienots skatījums visā valstī, kas pateiktu – vai mēs atjaunojam vecās patvertnes, vai būvējam jaunas, kādas ir prasības, cik daudz iedzīvotāju mēs vēlamies aptvert."
"Bet mēs – Rīga vai cita pašvaldība – nevaram valdības vietā pieņemt šo lēmumu," piebilst Ozola.
Vai process nenotiek pārāk gausi?
Par informatīvā ziņojuma izstrādi atbild Ekonomikas ministrija, kas tā iesniegšanu valdībā šobrīd atlikusi līdz nākamā gada maijam. Tad būs pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet, lai reāli sāktu kādus darbus, vajadzēs vēl aptuveni gadu.
Ekonomikas ministrijā skaidro, ka normatīvus apstiprināšanai varēs virzīt vien tad, kad valdība būs izskatījusi Iekšlietu ministrijas redzējumu šajā jautājumā.
Šobrīd ministrija turpina darbu pie būvnormatīva precizēšanas atbilstoši sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem priekšlikumiem.
Uz jautājumu, vai šis process nenotiek pārāk lēni, ministrijā neatbildēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
