Kampaņā mēģinās veicināt izpratni par psihiskajām saslimšanām

"Pati ideja nāca no impulsa, ka ilgu laiku Latvijā nav bijusi neviena kampaņa, kas runātu par psihiskās veselības sarežģījumiem. Un runātu gan par to, ka tas ir normāli un ka ir jāmeklē palīdzība, gan arī stāstītu un izglītotu par dažādiem šiem te traucējumiem," informē kampaņas līdzautore Marta Krivade.

Psihisko saslimšanu vidū ir depresija, anoreksija un citas. Krista Anna Belševica ir viena no kampaņas varonēm, kurai pirms desmit gadiem diagnosticēja bipolāri afektīvos traucējumus un citas kaites. Viņasprāt, daļa sabiedrības joprojām baidās runāt par psihiskajām saslimšanām tādēļ, ka tās neizprot. Šī iemesla dēļ nereti palīdzību baidās meklēt arī tie, kuriem tā nepieciešama.

"Ja nav pietiekami daudz informācijas par to, kas tas vispār ir, tad paši cilvēki no tā baidās. Viņiem ir bail no tā, ka viņiem būs kaut kāda nezināma diagnoze, ko viņi nezinās kā kontrolēt. Par fiziskām diagnozēm mēs esam pieraduši runāt ļoti saprotami. Kad ir lauzta kāja, tad ir rentgens, kas to parāda," saka Krista.

Viņa atzīst, ka ar drosmi meklēt palīdzību nepietiek, jo pat mediķi ne vienmēr ir kompetenti, lai sniegtu vajadzīgo atbalstu. Viņa gan uzskata – tieši ārstiem jābūt tiem, kuri cilvēkam palīdz izprast  ar viņu notiekošo.

"Dažkārt viņi ir atbalstoši, dažkārt viņi tic, ka tev ir dažādas problēmas. Dažkārt viņi vienkārši izsūta tevi no sava kabineta ar vitamīniem. Man bija vairākas nepatīkamas pieredzes ar psihiatriem, kas mani neuztvēra nopietni. Viens gadījums bija, kad man ieteica palikt stāvoklī, jo tas sakārtojot sieviešu hormonālo pasauli," atklāj Krista.

Latvijas Psihiatru asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Tērauds uzskata, ka šādu pieredzi nevar attiecināt uz visiem gadījumiem, jo nereti pacientiem ar savu ārstu uzreiz izdodas nodibināt labas un terapeitiskas attiecības. Arī viņš uzsver, ka psihiatrijā diagnostika un stāvokļa izvērtējums ir balstīts uz sarunu un neviens izmeklējums vai analīzes palīdzēt nevar.

"Droši vien ir arī situācijas, kur gan dažādu psihisko traucējumu simptomātika ir daudzveidīga, gan varbūt arī tiešām neizveidojas šīs terapeitiskās attiecības ar speciālistu. Piemēram, par tā sauktajiem bipolāri afektīvajiem traucējumiem, tad tur bieži vien kādi 10 gadi paiet, kamēr šī diagnoze visur Eiropā tiek uzstādīta pareizi," norāda Tērauds.

Psihiatrs gan uzskata, ka sabiedrības kopējā attieksme pret psihiskajām saslimšanām sāk uzlaboties.

"Ja mēs paskatītos pirms 10, 15 gadiem, tad par depresijām gandrīz vai varēja sačukstēties. Šobrīd tā jau tāda diezgan parasta situācija, ka kāds par to runā, ka kāds meklē palīdzību. Varbūt grūtāk iet ar šizofrēnijas spektra traucējumiem. Tos sabiedrība joprojām ar tādu neuzticību uzlūko un bailēm, jo nu tur tās izpausmes mēdz būt saistītas arī ar agresīvu uzvedību," saka Tērauds.

No dažādiem psihiskās veselības traucējumiem cieš katrs ceturtais Eiropas iedzīvotājs. Pētījums par šo saslimšanu izplatību Latvijā gaidāms rudenī.