Kas kavē vakcinācijas aptveri Latvijā?
Latvijā vakcinācijas aptvere joprojām nesasniedz drošam līmenim nepieciešamos rādītājus, un tas palielina infekciju izplatības risku. Šodien Latvijas Jauno ārstu asociācijas rīkotajā diskusijā, eksperti norāda – problēma nav vakcīnu pieejamībā, bet arī sabiedrības uzticēšanās, zināšanu un sistēmas nepilnībās.
Latvijā ir viens no plašākajiem valsts apmaksāto vakcīnu klāstiem Eiropa. Speciālisti uzsver, lai sabiedrība būtu pasargāta, nepietiek ar vakcīnu pieejamību, nepieciešama arī uzticēšanās un skaidra rīcība, kā šo plaisu aizpildīt.
Tieši tāpēc Latvijas Jauno ārstu asociācija šodien pulcēja nozares ekspertus, lai meklētu risinājumus – kā stiprināt sabiedrības izglītotību, uzlabot vakcīnu pieejamību un vairot uzticēšanos sniegtajai informācijai.
"Mūs uztrauc tas, ka vakcinācijas aptvere dažām infekcijām nesasniedz 95%. Iemesli ir daudzi un dažādi – ja tas būtu viens iemesls, tad, visticamāk, tas jau sen būtu novērsts. Līdz ar to, mēs nevaram būt droši, ka ienākot mūsu sabiedrībā kādai noteiktai infekcijai, kā piemēram, šobrīd masalām, mums izdosies šo infekcijas izplatību ierobežot.
Mazu bērnu vakcinācijas aptvere Latvijā joprojām ir salīdzinoši augsta, taču ar vecumu tā būtiski samazinās. Pusaudžu un pieaugušo vidū vakcinācijas kalendārs bieži netiek ievērots, un aptvere sasniedz vien aptuveni 50%. Vienlaikus pētījumi rāda – pacienti uzticas saviem ģimenes ārstiem un viņu sniegtajai informācijai. Tas nozīmē, ka būtiski ir stiprināt arī pašu mediķu zināšanas un dot viņiem efektīvus rīkus, lai pārliecinoši skaidrotu vakcinācijas nozīmi.
"Ārsts var ļoti daudz ko stāstīt un rādīt, un mācīt, kā vajag, bet, ja pacientiem kopumā nav izpratne par veselības pratību, kā uzturēt savu veselību, kā saglabāt – tieši prevencija, bieži vien ārsta teiktais nerezonē pacientam, viņš nespēj ar to asociēties."
Diskusijās īpaši izcelta arī jauniešu izglītošana – Latvijā joprojām trūkst vienotas un kvalitatīvas veselības mācības skolās, un šīs sekas vēlāk redzamas pieaugušo vecumā.
"Ka arī kādam citam ārpus veselības sektora rūp un ir prioritāte tā veselība, piemēram, izglītības ministrijai, jo es nebeigušu atkārtot, ka tajās valstīs, kur sabiedrības veselības rādītāji ir labi – tas korelē ar kvalitatīvu veselības izglītību skolās. Tā paaudze ir jāizaudzina."
Tāpat arvien biežāk tiek runāts par mediķu regulāru zināšanu atjaunošanu – tostarp vakcinācijas jomā, to iekļaujot kā vienu no prioritātēm ārstu resertifikācijā.
"Panākt to, ka tiek aktualizētas zināšanas par vakcināciju ārstiem un māsām. Mēs pie tā tiešām nopietni strādājam un gribam to ieviest tuvākajos gados, tuvākajā laikā. Tomēr saprast, kur ir tie šķēršļi konkrētu ģimenes ārstu praksēs, esam arī runājuši ar SPKC, un mēģināt aizsniegt tās ģimenes ārstu prakses, kur neveicas ar to vakcināciju."
Diskusijās vairākkārt izskanēja arī digitalizācijas nozīme – gan ārsti, gan iedzīvotāji nākotnē vēlētos automatizētus atgādinājumus par nepieciešamajām vakcīnām, tomēr šobrīd to ieviešanu kavē nepilnīgi dati un nepietiekami sakārtota e-veselības sistēma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
